Pirmdien pēc vairāk nekā trīs stundas ilgušas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) attālinātā preses konferencē žurnālistiem pastāstīja, ka otrdien valdības sēdē gaidāma diskusija un arī lēmumi par Covid-19 situāciju valstī. "Lielākās bažas ir, lai nebūtu lielāka uzliesmojuma dēļ jānosaka ierobežojumi ekonomikai, tāpēc galvenais uzsvars ir uz to, lai nebūtu šāda uzliesmojuma. Redzam, ka viens no galvenajiem riskiem ir slimības ievešana no ārzemēm. Mēs politiski diskutējām par to, kādā veidā varētu stiprināt mūsu ārējās robežas un nodrošināt, ka visi cilvēki, kuri ierodas Latvijā, ir apzināti, kurās valstīs ir bijuši un vai uz viņiem attiecas 14 dienu pašizolācija, un lai tā informācija nonāk policijā, lai tā varētu efektīvi veikt kontroli," teica Kariņš.
Viņš atzina, ka "mēs redzam, ka mūsu Baltijas valstu ceļošanas burbulī ir zināmas nepilnības – informācija no kaimiņvalstīm neplūst gluži tā, kā tas mums būtu vēlams. Tas nozīmē, ka mums pašiem jāievieš kādi mehānismi. Piektdien pēc pēdējās valdības sēdes es izveidoju starpinstitucionālu koordinācijas grupu. Ceru, ka rīt uz valdības sēdi viņi varēs piedāvāt risinājumu, kā mēs varam stiprināt iebraucēju uzraudzību un samazināt maksimāli risku. Mērķis ir darīt visu, lai nebūtu jāsašaurina ekonomiskā aktivitāte. Šobrīd šis ir viens no virzieniem, kas ir identificēts. Sadarbības sanāksmē bija plašs politisks atbalsts, ka mēs ejam šajā virzienā".
Portāla "Delfi" lūgts precizēt, par kādām trešajām valstīm un kādiem ierobežojumiem tieši ir runa un kādēļ tas aktualizējies tieši patlaban, Kariņš atbildēja, ka netika runāts par konkrētām valstīm. "Mums ir SPKC, kas nosaka, kuras valstis ir riska zonā – sarkanās un dzeltenās valstis, un šis saraksts mainās. Izaicinājums, ko sākam konstatēt, ka Baltijas ceļošanas burbulī, kas balstās uz to, ka visas trīs valstis apmainās ar informāciju un vienādiem nosacījumiem, ir bijušas grūtības atsevišķos gadījumos gan ar vienu, gan otru kaimiņvalsti kopīgās izpratnes pielietojumā. Mēs labi zinām par visiem, kas ceļojuši pa taisno no reģiona, kas skaitās bīstamāks Covid-19 dēļ, bet mums nav pietiekama informācija par cilvēkiem, kas ceļojuši caur kaimiņvalsti no citām valstīm, ja kaimiņvalsts ar mums nedalās ar šo informāciju," sacīja valdības vadītājs.
Par valdības plānoto rīcību Kariņš sacīja, ka ir runa par to, ka "mēs uzlabojam savu robežkontroli tādā ziņā, ka apzinām visus ceļotājus, kas ierodas Latvijā, nešķirojot no kurienes nākuši, jo cilvēks var būt reisā no Frankfurtes, bet pirms tam bijis citur. Mums jābūt drošiem, ka mums ir informācija par to, kuriem cilvēkiem ir jābūt 14 dienu pašizolācijā, lai policija var to kontrolēt. Informatīvā apmaiņa ar kaimiņvalstīm nestrādā tik perfekti, kā gribētos. Mums ir jāuzlabo pašiem sava sistēma. Nebija un nav runa par vienu vai otru konkrētu valsti, bet par to, ka mums jāspēj pašiem pilnībā kontrolēt savas robežas. Diemžēl varbūt pirms trim nedēļām izskatījās, ka Covid-19 iet visur uz leju, bet mums bija dažas dienas ar lielāku saslimstību, kas lika mums izvērtēt visas mūsu procedūras. Diemžēl redzam, ka pasaulē šodien atkal ir jauns slimības izplatības rekords. Rītdien sagaidu konkrētus risinājumus no koordinācijas grupas, kā varam to uzlabot".
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, par pārbaudēm uz robežām un iespējamu termiņuzturēšanās atļauju (TUA) anulēšanu pārkāpumu gadījumā, ko minējis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), Kariņš atzina, ka ir tikai divi virzieni, kā pārliecināties, kas šķērso Latvijas robežu ar Igauniju un Lietuvu. "Vai nu panākt, ka mūsu kaimiņi dalās ar visu informāciju, ko viņi iegūst uz savām ārējām robežām, vai atjaunot anketēšanu uz ES iekšējās robežas, ja nevaram uz viņiem paļauties. Rīt redzēsim, kādu variantu izvēlēsimies," teica Ministru prezidents, atzīstot, ka "par soda sankcijām šodien nerunājām, bet, ja mums valstī ir viesi, kuri neievēro pilnībā noteikumus, tad mums ir pilnas tiesības pret viņiem visai bargi vērsties".
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) sacīja, ka par jauno mācību gadu dienas kārtībā ir vairāki modeļi, kas sagaida katru izglītības posmu 1. septembrī. Ministrija turpinās arī sarunas ar augstskolām par atvieglojumiem iestāšanās procesā un mācību procesu pirmajā semestrī. Diezgan skaidri ir zināms, ka trešo valstu pilsoņi šajā semestrī sāks studijas attālināti. Par nosacījumiem informēs tuvākajā laikā. Ministre piebilda, ka attiecībā uz jaunajiem studentiem no trešajām valstīm šoruden sarežģījumi ir tieši ar vīzu iegūšanu. Tāpēc augstskolas, saprotot, ka var būt dažādi ierobežojumi, jau ir pieņēmušas lēmumu, ka semestra sākums var notikt attālināti.
"Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts sacīja, ka, ja redzam, ka galvenie riski ir no ceļotājiem, tad ir jābalstās uz speciālistu ieteikumiem, lai varētu maksimāli efektīvi pastiprināt kontroli ar tādām metodēm, kas tiešām darbojas.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava atgādināja, ka jau pavasarī vīruss tika valstī ievests no ārzemēm, jo nebija pietiekami efektīva kontrole uz robežas. Tādējādi bija jānosaka ierobežojumi daudzām ekonomikas nozarēm. "Pēc vīrusa veiksmīgas apkarošanas robežas tika nedaudz par strauju atvērtas un valstī ieceļo liels skaits cilvēku, kuri nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju un ieved vīrusu. NA rosināja ieviest daudz efektīvāku uzraudzību, ieceļojošo personu anketēšanu, stingrāku naudas sodus un termiņuzturēšanās atļauju atņemšanu par pašizolācijas pārkāpumiem, kas ir Latvijas likumu pārkāpums. Nozīmīgs ir jautājums, kas notiek ar ārvalstu studentiem. No IZM guvām informāciju, ka šo procesu centīsies nodrošināt attālināti. NA uzskata, ka studentiem ar TUA būtu tās jāaptur vismaz uz šo semestri," sacīja Dombrava pēc koalīcijas sarunām.
"KPV LV" Saeimas frakcijas līderis Atis Zakatistovs atzina, ka, lai mazinātu iespējamo kaitējumu ekonomikai un novērstu infekcijas ievešanu valstī no ārpuses, ir jāvāc vairāk informācijas, lai pieņemtu gudrākus lēmumus. "Cilvēkiem ir jāatstāj "pēdas sniegā". Viņi nevar melot un izvairīties no pašizolācijas. Mums nav jāiet galējībās, slēdzot robežas, bet šāda informācijas plūsma ir nepieciešama. Ir absolūti nepieciešams saglabāt kontroli pār informāciju, no kurienes kurš iebraucis," teica Zakatistovs.
Jau ziņots, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) paudis uzskatu, ka atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas.
Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.
Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.
Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mikroblogašanas vietnē "twitter" informē, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatības pieauguma riskus, otrdien, 14. jūlijā, valdības sēdē no atbildīgiem ministriem sagaida priekšlikumus pastiprinātai un daudz stingrākai pašizolācijas kontrolei iebraucējiem no valstīm ar augstu infekcijas izplatību.
"Par šo pārkāpumu jāpārskata soda sankcijas," norādīja premjers.
Vēstīts, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādījusi, ka ĀM un Satiksmes ministrijai (SM) Covid-19 izplatības mazināšanai būtu jāpiedāvā striktākie iespējamie ierobežojumi cilvēku ieceļošanai no sarkanā saraksta valstīm.
