Latvijā 16% no visiem fotoradaru pieķertajiem ātruma pārkāpējiem ir ārvalstīs reģistrētie auto, bet Lietuvā ārzemju auto īpatsvars ir pat 60%.
"Šobrīd aktuālākā visu trīs Baltijas valstu problēma ir nepietiekamā informācijas apmaiņa, kas sarežģī administratīvā soda piemērošanu ārzemniekiem par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem," skaidro Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.
Piemēram, pērn Lietuvā par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu fotoradars 49 reizes fiksējis kādu Latvijā reģistrētu transportlīdzekli, taču pašlaik Eiropā nav kopēja šādu pārkāpumu reģistra, tāpēc nav iespējams noskaidrot arī šīs automašīnas īpašnieku.
Lai varētu informēt vadītājus par citā valstī izdarītajiem pārkāpumiem un piemēroto sodu, pagājušajā nedēļā notikušajā starptautiskajā satiksmes drošības konferencē policijas pārstāvji nolēmuši izstrādāt iespējamo Baltijas valstu ceļu policiju sadarbības modeli.
Policijas vadība arī vienojās par sadarbības uzlabošanu autopārvadājumu uzraudzības un kontroles jomā. Līdz ar to drīzumā tiks nodrošināta informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīm par tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pieļāvuši pārkāpumus kaimiņvalstīs. Tāpat nolemts organizēt starptautiskos reidus starp Latviju un Igauniju.
Valsts policija arī atgādina - ES direktīva paredz, ka līdz 2013. gada 7. novembrim katrā Eiropas valstī jānodrošina mehānisms, kas veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Šis arī ir termiņš, līdz kuram pilnībā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar ārvalstnieku sodīšanu.