Baltijas un Ziemeļvalstu jaunieši izstrādā priekšlikumus jaunatnes bezdarba apkarošanai
Foto: Publicitātes foto

Kopumā 100 jaunieši no sešām Baltijas un Ziemeļvalstīm, tostarp - 18 no Latvijas, vienotā rezolūcijā apkopojuši priekšlikumus jaunatnes bezdarba mazināšanai, kas tiks nosūtīti gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālo valstu politiķiem, portāls “Delfi” uzzināja Eiropas Parlamenta Informācijas birojā Latvijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Foruma dalībnieki norāda uz nesaskaņu starp darba tirgu un izglītības sistēmu; tā nenodrošina labas praktiskās zināšanas, jauniešiem trūkst atbalsta karjeras veidošanā, un tie netiek pietiekami iesaistīti politisku lēmumu pieņemšanā.

Lai uzlabotu situāciju, jaunieši rosina palielināt finansējumu ERASMUS programmai, kas veicina praktiskas iemaņās starptautiskā vidē, popularizēt projekta EURES iespējas, kas izglīto par nodarbinātību ES mērogā, plaši informēt jaunatni par iespējām ES darba tirgū - stažēšanos, mentoru programmām un citām, veidot atbalsta shēmas - nodokļu atlaides, subsidētās algas, lai mazāk pieredzējušie jaunieši labāk iekļautos darba tirgū, kā arī uzlabot jauno biznesu atbalsta efektivitāti.

Tāpat ierosināts palielināt finansējumu cīņai pret "izkrišanu" no izglītības sistēmas, kas vēlāk var draudēt ar bezdarbu, garantēt pilnu profesionālo un akadēmisko kvalifikāciju atzīšanu visā ES, uzlabot statistikas apkopošanu bezdarba jomā, nodrošināt labu saikni starp darba tirgu un izglītības sistēmu, īpaši uzsverot pārkvalifikācijas atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem, veicināt jauniešu zināšanas par lēmumu pieņemšanas procesu un veidojot tos par aktīviem pilsoņiem.

Kopumā Eiropā nestrādā un nemācās 7,5 miljoni jauniešu vecumā līdz 25 gadiem. Situācija Latvijā uz ES fona ir viduvēja - vislabākā tā ir Austrija, vissliktākā - Grieķijā. Kā atzīst viens no foruma dalībniekiem no Latvijas, Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas un uzņēmējdarbības students Peteris Kloks, jaunieši ir viena no tām grupām, kas krīzes kontekstā "maksājuši visdārgāk".

"Ja iepriekšējā paaudze mūs ieveda neatkarīgā Latvijā, šai paaudzei jāuzņemas noķert Eiropu labklājības ziņā. Taču ja katrs trešais jaunietis spiests iet pēc pabalsta, nevis pilnveido savu karjeru - tas ir pietiekams risks, lai Eiropas panākšanu atliktu pat par desmitgadi," uzsver Latvijas pārstāvis forumā Pēteris Kloks.

"Ar kaimiņvalstu jauniešiem secinājām, ka valdībai nav obligāti šiem cilvēkiem jānodrošina darbs, tomēr pavisam noteikti ir jāuzņemas atbildība par viņu konkurētspēju ilgtermiņā. Citādi katastrofālā emigrācija būs tikai pirmā no problēmām, ko aprakstīt ārzemju ekspertiem," norāda Kloks.

Baltijas un Ziemeļvalstu jaunatnes forumu jau trešo gadu organizēja reģiona Eiropas Parlamenta informācijas biroji, un tas notika Stokholmā 25. un 26. aprīlī.

Pasākumā piedalījās 18-30 gadus veci jaunieši no studentu, biznesa un politiskajām jaunatnes organizācijām un citām NVO. Tie aktīvi piedalījās darba grupās, kā arī uzklausīja Eiropas Parlamenta deputātu un citu politiķu viedokļus par bezdarba mazināšanas iespējām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form