Baltijas valstīm stiprinot sevi, stiprākas kļūst arī ES un NATO, saka Kariņš
Foto: Valsts kanceleja

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien, 3. februārī, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, tiekoties ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti, uzsvēra, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir jāturpina ieguldīt aizsardzībā un drošībā, tādējādi padarot stiprāku arī NATO aliansi, “Delfi” informēja premjera birojā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Spēks individuāli, spēks kopienā – tas ir mūsu galvenais uzdevums. Šodienas tikšanās Tallinā vēlreiz apliecina, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir gatavas kopīgi strādāt, lai stiprinātu savu valstu aizsardzības spējas, tādā veidā padarot stiprāku visu NATO aliansi," uzsvēra Kariņš.

Ministru prezidents pauda, ka vienotība gan Baltijas valstu, gan ES un NATO līmenī ir efektīvākais veids, kā izturēt un stāties pretī Krievijas imperiālisma agresijai, tostarp nepagurstoši sniedzot visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai.

"Mēs nedrīkstam atslābt, atbalstot Ukrainu. Miers ir panākams tikai ar Ukrainas uzvaru karā pret Krievijas imperiālismu. Mums, trim Baltijas valstīm, ir jāturpina rādīt piemēru, turpinot aktīvi atbalstīt Ukrainu, sniedzot tai visu nepieciešamo atbalstu," pauda premjers, piebilstot, ka Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai veido vairāk nekā 1% no valsts IKP.

Kariņš arī pauda, ka, šovasar Viļņā notiekošā NATO samita kontekstā ir būtiski, lai tiktu turpinātas NATO Madrides samita apņemšanās – Baltijas valstu drošības stiprināšana, palielinot NATO militāro klātbūtni reģionā.

Ministru prezidents norādīja, ka visas trīs Baltijas valstis turpina ieguldīt aizsardzības spēju stiprināšanā. Latvijas valdība plāno apstiprināt 2023. gada valsts budžeta projektu, kas paredz būtisku papildu finansējumu aizsardzības spēju stiprināšanai.

Baltijas valstu premjerministri apsprieda arī ar enerģētikas drošību un "Rail Baltica" projekta īstenošanu saistītos jautājumus, kuri ir būtiski Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskajai attīstībai un drošībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.