Lai arī Latvijā nav oficiāli noteikta nabadzības sliekšņa, speciālisti par zemāko iztikas līmeni uzskata ienākumus 24 latu apjomā mēnesī. Savukārt valdība apņēmusies trūcīgajiem iedzīvotājiem nodrošināt minimālos ienākumus - 21 latu mēnesī.
Igaunijā nabadzības slieksnis noteikts aptuveni 50 latu apjomā un tas ir līdzīgs Igaunijā noteiktajai minimālajai darba algai.
Savukārt Lietuvā valsts garantētais iztikas minimums ir 21 lats, bet minimālā alga - aptuveni 60 latu.
UNDP misijas Latvijā vadītājs Jans Sands Sorensens uzsvēra, ka nabadzības salīdzināšanu nevar veikt tikai ar ekonomiskiem kritērijiem, jāņem vērā arī iedzīvotāju veselības stāvoklis, iespēja izglītoties, saņemt informāciju un piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs.
Labklājības ministrs Roberts Jurdžs savukārt norādīja, ka nabadzība ir iepriekšminēto iespēju trūkums un, iespējams, šādu cilvēku ir vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju, kas dzīvo zem zemākā iztikas līmeņa - 24 latiem mēnesī.
Konferences mērķis ir pulcēt politiķus, kas piedalās nabadzības novēršanas stratēģijas veidošanā, un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai dalītos pieredzē par nabadzības apkarošanas principiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Latvijā aptuveni 10% iedzīvotāju dzīvo zem zemākā iztikas līmeņa un mēnesī pārtikai, apģērbam un citām vajadzībām tērē ne vairāk kā 24 latus. Savukārt ar 55 latiem mēnesī iztiek aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju.
Konferences rīkotāji norāda, ka nabadzība veicina nabadzību, jo cilvēki, kas nonākuši trūkumā, kļūst nomākti un sociāli izolēti. Speciālisti arī uzsver, ka nereti uzmanība tiek pievērsta tikai redzamajām nabadzības sekām, bet novārtā tiek atstāti cēloņi un nabadzības slēptā ietekme.