Sekojot digitālās virszemes televīzijas ieviešanas konkursa rezultātiem, telekomunikāciju uzņēmums „Baltkom” izvērtē iespējas vērsties tiesībsargājošās iestādēs ar prasību pēc būtības izvērtēt pērn notikušā konkursa atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī izskatīt iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanas mēģinājumu, portālu „Delfi” informēja „Baltkom” preses sekretārs Lauris Kļaviņš.
Digitālās TV konkursā par uzvarētāju atzītajam uzņēmumam „Lattelecom" noteikts par pienākumu noslēgt līgumu ar VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet noslēgtā līguma detaļas ir konfidenciālas un rada bažas par projekta apzinātu sadārdzināšanu. Īpaši izvērtējams ir uzdevums slēgt līgumu ar Satiksmes ministrijas (SM) pakļautībā esošo infrastruktūras uzņēmumu LVRTC, kura rīcībā ir ievērojami finanšu uzkrājumi, kas saņemti dividendēs no „Latvijas Mobilais telefons„ valsts kontrolē esošajām kapitāla daļām. Tā kā „arī Lattelecom" vairākuma akcionārs ir Latvijas valsts, šo abu uzņēmumu dalība valsts digitalizācijas projektā rada virkni jautājumu par projekta veidotāju iecerēm un patiesajiem nodomiem, teikts uzņēmuma izsūtītajā paziņojumā presei.

Tā kā Digitālās televīzijas ieviešana citur pasaulē ir padarījusi plašāk pieejamu kvalitatīvu un droši uztveramu daudzkanālu televīzijas saturu, projekta izmaksas Latvijā ir kritiski svarīgas un nosaka šī pakalpojuma pieejamību visiem iedzīvotājiem. Savukārt raidorganizācijas ar digitālās televīzijas ieviešanu cer objektīvi samazināt apraides izmaksas, jo viena kanāla vietā digitālā televīzija ļauj pārraidīt līdz pat sešiem kanāliem. Kļaviņš norāda, ka līdz šim skopā informācija no SM un projekta īstenotājiem liedz domāt, ka digitālās televīzijas ieviešana būs ekonomiski pamatota.

Tā kā Digitālās TV konkursu rīkoja SM un konkursa komisijā bija tikai tās pārstāvji, nav ņemts vērā nozares speciālistu un citu televīzijas apraidi uzraugošo valsts institūciju viedoklis, uzskata „Baltkom".

Kopš 2007.gada rudens „Baltkom" ir veicis pilnu Digitālās virszemes televīzijas tehnisko testu, uzsākot un īstenojot apraidi decimetru viļņos ar iespēju uztvert reālas programmas līdz 100 km rādiusā ap Rīgu, informē Kļaviņš. Uzņēmums piedāvāja visīsākajā laikā ieviest DVT apraidi visā valstī, nodrošinot televīzijas apraidi ar mpeg2 kompresiju, kas paredz lētākas uztverošās aparatūras izmantošanu, nekā mpeg4.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!