Barjera, attālums un laiks – VUGD nosauc trīs aizsardzības veidus radiācijas avārijā
Foto: LETA

Barjera jeb telpa, kas nodala no vides, attālums no mākoņa vai cita radiācijas avota, kā arī laiks, kas tiek pavadīts radiācijas avota tuvumā – trīs galvenos aizsardzības veidus pret radiāciju ceturtdien preses konferencē žurnālistiem nosauca Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska uzsvēra, ka Latvijai radiācijas apdraudējuma nav.

Viņa sacīja, ka Latvijā 24 stundas diennaktī notiek radiācijas monitorings, kā arī tiek sekots līdzi radiācijas līmenim Latvijas kaimiņvalstīs.

Joda profilakse nav zāles pret radiāciju – Latvijā šādi aizsardzības pasākumi nav nepieciešami Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska

VUGD pārstāvis sacīja, ka apdraudējumi mēdz būt dažādi, līdz ar to jebkurā situācijā ir jāseko līdzi atbildīgo dienestu un plašsaziņas līdzekļu paziņojumiem.

Baltmanis teica, ka dažāda veida apdraudējumi paredz atšķirīgu rīcību, līdz ar to neviens no dienestiem nevar paredzēt konkrētus evakuācijas plānus, pulcēšanās vietas un maršrutus.

Viņš arī uzsvēra dažādu valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju sadarbības nepieciešamību krīzes situācijās, sakot, ka VUGD nav vienīgais dienests, kurš iesaistās civilajā aizsardzībā.

Militāra iebrukuma gadījumā iedzīvotāju evakuācija būtu jāsaskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kuri pasaka, pa kuru maršrutu notiek evakuācija un kur drīkst pulcēties.

"Es saprotu frustrāciju, ka visi grib zināt, kur ir tā vieta, kur viņam jāiet un kur ir tas maršruts, bet tieši tādēļ mums ir algoritms militārā iebrukuma gadījumā," uzsvēra Baltmanis.

Tāpat preses konferences pārstāvji vairākkārt minēja 72 stundu somu un bukletu ar rīcības plānu dažādu ārkārtas situācijas gadījumos.

Par iespējām patverties pazemē – bunkuros vai pagrabos, VUGD priekšnieka vietnieks sacīja, ka kopš 2008. gada Ministru kabineta lēmuma šādas patvertnes netiek uzturētas.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Iekšlietu ministrija uzsvēra, ka katram būtu jāapseko savs pagrabs, lai izvērtētu iespējas krīzes situācijās tajā patverties, bet vienlaikus arī uzsvēra, ka Latvijai kara draudu neesot.

Baltmanis preses konferencē žurnālistiem ceturtdien uzsvēra starptautiskos noteikumus, kas paredz, ka kara situācijā civilajiem iedzīvotājiem neuzbrūk, tomēr secināja, ka Krievija šos noteikumus klaji pārkāpj.

VUGD pārstāve Agrita Vītola akcentēja, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaglabā miers, jāturpina ikdienas gaitas, jārunā ar tuviniekiem.

Jau vēstīts, ka 24. februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Jau trešo nedēļu dažādās Ukrainas pilsētās cieš cilvēki. Mariupolē kopš iebrukuma sākuma bojā gājuši vismaz 1200 civiliedzīvotāju. Bojā gājušo vidū ir arī bērni. Novērots, ka tieši pazemes infrastruktūra ir tā, kurā visbiežāk slēpjas Ukrainas iedzīvotāji.

9. martā bez elektrības padeves palikusi Černobiļas atomelektrostacija, un iepriekš notikušas apšaudes Zaporižjas AES, kas arī Latvijai liek domāt par kodolkatastrofas draudiem.

Portāls "Delfi" piedāvā sekot līdzi teksta tiešraidei par aktuālākajiem notikumiem Krievijas agresīvajam iebrukumam tās kaimiņvalstī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Iekšlietu ministrija Krievija NVO Radiācija Ukraina VUGD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form