Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kurā trešdien tika spriests par jauno Latvijas Radio valdi, neiztika bez asiem savstarpējiem pārmetumiem, taču konkrēts risinājums saistībā ar iepriekšējā konkursa rezultātu atcelšanu un jauna konkursa izsludināšanu netika rasts.
Jau ziņots, ka Latvijas Radio darbinieki atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un žurnālistu arodorganizācijām aicinājuši rīkot atkārtotu konkursu LR valdes priekšsēdētāja amatam, nodrošinot tā norises caurspīdīgumu un atklātumu.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ieskatā, nav nedz tiesiska, nedz racionāla pamata atcelt konkursa rezultātus. NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pat piesauca darbinieku "sakāpināto emocionālo reakciju", kas likusi zaudēt orientierus.
Viņa arī atklāja, ka ar līdzšinējo vienīgo Latvijas Radio valdes locekli Jāni Siksni darba laikā ir bijušas nopietnas problēmas. "Nebija tā, ka viņš strādāja ļoti labi un pēkšņi NEPLP izdomāja kaut ko mainīt," uzsvēra Dulevska. Problēmu esot pietiekami daudz un turklāt ar teju visiem radio kanāliem, tostarp pārvaldības un necaurredzamības ziņā.
Latvijas Radio pārstāvji savukārt uzsvēra, ka viņiem par problēmām nekas nav bijis zināms. "Tas palicis NEPLP sienās," sacīja Dulevska, norādot, ka padomei nav jādalās savās pārdomās ar visiem darbiniekiem.
Latvijas Radio arodbiedrības vadītāja Mudīte Paegle komisijas sēdē atzina, ka darbinieki gaidījuši lielāku atklātību par valdes locekļu konkursu, kā arī vēlējušies uzklausīt valdes locekļu kandidātu redzējumu. Būtu jārīko jauns konkurss uz valdes priekšsēdētāju amatu, norādīja Paegle.
Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš komisijas sēdē atzina, ka, iespējams, radio darbinieki pieraduši pie labas dzīves, jo līdz šim sadarbība ar NELPL bijusi dialoga veidā. "Šī ir pirmā reize, kad esam barona un priekšstrādnieka attiecībās," viņš teica. Atklātības trūkumu un miglainus izvēles kritērijus pārmeta arī žurnālists Aidis Tomsons, skaidrojot, ka uztraucas par radio darbinieku likteni un redakcionālo neatkarību.
Runājot par to, kur Sikšņa darbībā bijušas problēmas, NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants skaidroja, ka tas būs redzams jaunajai valdei noteiktajos mērķos, taču problēmas bijušas gan radio organizācijas uzbūves reformā, gan mārketinga un reklāmas jomā.
Tāpat grūtības bijušas sadarbībā ar Latvijas Televīziju - kopīgie projekti virzījušies ļoti grūti. "Ja ir doma, ka jaunais Latvijas Radio vadītājs būs veiksmīgs solis uz vienotu sabiedrisko mediju, tā nebūs - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) to neatbalsta," teica deputāts Augusts Brigmanis (ZZS), skaidrojot - kamēr nebūs pārliecinoši argumenti, ZZS šādu lēmumu valdībā neatbalstīs.
Brigmanis, kurš atbildīgajā Saeimas komisijā darbojas vairākus gadus, arī atzina, ka šādu situāciju kā ar radio konkursu neatceras un nav bijuši priekšvēstneši, ka "kaut kas nav labi".
Tikmēr deputāts Arturs Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība) pārmeta, ka iepriekš NEPLP un Siksnis "bija sadevušies rokās un viens otru aizstāvēja". Pēc Kaimiņa teiktā, ne visi NEPLP locekļi ir profesionāļi un pāris padomes locekļi būtu jāatlaiž.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) atzina, ka komisijas pie kopīgas atbildes nenonāks un novēlēja izturību un spēku jaunajai radio valdei. "Viss ir pārejošs, mūžīgs ir tikai darbs," citējot Raini, sacīja Laizāne un uzsvēra - tikai valdes darbs parādīs, cik veiksmīgi ir konkursa rezultāti.
