Foto: LETA
Kompensējamo zāļu budžetu Latvijā būtu nepieciešams palielināt vismaz par 20%, rīkotajā diskusijā par kompensējamo medikamentu sistēmas attīstību pauda veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS).

Pēc viņa teiktā, Latvijai jāpietuvojas kaimiņvalstu un vidējam Austrumeiropas līmenim.

"Tas, ka iedzīvotājiem par veselības aprūpi daļēji jāmaksā pašiem, nav nekas ārkārtējs, tā ir norma. Pārāk liela līdzmaksājuma gadījumā cilvēki sāk izvērtēt, vai ieguldīt veselībā. Protams, nereti veselība vienkārši nav cilvēku prioritāte. Slimnīcā nonāk pacienti ar ļoti ielaistām kaitēm, kuriem vienlaikus alkoholam un cigaretēm naudas nav trūcis," piebilda ministrs.

Kā stāsta Bārzdiņš, kompensējamo zāļu budžets atbilst veselības aprūpes kopējam finansējumam, savukārt veselības aprūpes finansējums atbilstot valsts pašreizējam ekonomiskajam stāvoklim.

"Zinot, kāda ir situācija ar nodokļu nemaksāšanu no uzņēmēju un iedzīvotāju puses, kompensējamo zāļu finansējuma daļa, kas nāk no budžeta, spēj segt tikai 60% no iedzīvotāju vajadzībām," uzsvēra ministrs, vienlaikus norādot, ka, kaut arī veselības aprūpes finansējums kļūst mazāks valsts ekonomiskā stāvokļa un nodokļu neiekasēšanas dēļ, nepieciešamais finansu daudzums no tā nemainās.

Komentējot, kā uzlabot veselības budžetu, Bārzdiņš iesaka Latvijas ekonomikai arvien vairāk attīstīt ražošanu un eksportu, radot labākus apstākļus uzņēmumiem, kas to var nodrošināt.

Skaidrojot nākamā gada veselības aprūpes budžeta iespējamo attīstību, ministrs akcentēja, ka 2012.gadā galvenie iedzīvotāju veselības rādītāji - mūža ilgums, mirstība, produktīvi pavadītie mūža gadi - nepasliktināsies.

"Augustā tiks pārlūkoti makroekonomiskie rādītāji, un pēc tiem arī tiks pieņemts budžets," piebilda Bārzdiņš.

Jau ziņots, ka patlaban šā gada kompensējamo zāļu budžetā jau vērojams deficīts. Līdz ar to, ņemot vērā pērn panākto vienošanos, farmācijas nozarei nāksies to solidāri segt.

Kā ziņots, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju saņemt valsts kompensētos medikamentus arī pēc veselības budžeta samazināšanas un pievienotās vērtības nodokļa palielināšanas, tika sāktas sarunas ar zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem par iespējamiem problēmas risinājumiem, panākot vienošanos, ka šogad ražotāji un lieltirgotāji solidāri segs deficītu, ja nepieciešamais kompensējamo medikamentu apjoms būs lielāks par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Vienošanās paredz zāļu ražotājiem un lieltirgotavām solidāri segt piecus miljonus latu.

Kā liecina Veselības ministrijas dati, kompensējamo zāļu un ierīču budžets šogad ir 67,6 miljoni latu, kas uz vienu iedzīvotāju veido 30 latus. Pērn šis rādītājs bijis 31,5 lati uz iedzīvotāju.

Veselības aprūpes budžets 2011.gadā ir 3,5% no iekšzemes kopprodukta jeb 486,5 miljoni latu, kas ir par 15,6% mazāk nekā 2008.gadā, kad veselības aprūpes budžets bija 576,5 miljoni latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!