Bārzdiņš: nelielas pārmaiņas skars visus traumpunktus un lokālās slimnīcas

To žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru apliecināja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS).

Bārzdiņš arī uzsvēra, ka 24 stundu neatliekamā palīdzība tiks saglabāta visās vietās, kur tā ir pašlaik, tomēr izmaiņas būs. "Konkrētu vietu, kur būs vislielākās izmaiņas, es nevaru nosaukt. Visās vietās būs nelielas izmaiņas," atzina ministrs.

Galvenās izmaiņas būšot strukturēts to speciālistu skaits, kuri nodrošina 24 stundu palīdzību, traumpunktu nosaukuma maiņa, pārdēvējot tos par specializētās medicīniskās palīdzības punktiem, un uzdevumi, kas šiem punktiem jāveic.

Slimnīcām līdz 1.jūlijam būs jādefinē, vai tās var apņemties nodrošināt palīdzību, kas ir atbilstoša augstākajam līmenim.

"Ja tās apņemsies nodrošināt šos augstākā līmeņa pakalpojumus, Veselības inspekcijai un Veselības norēķinu centram ir uzdots stingri sekot, lai pie šīs apņemšanās pretī būtu arī attiecīgie speciālisti un darba apmēri. Ja tā nav, tad gada laikā pie nākamā līguma slēgšanas arī būs izmaiņas," paskaidroja veselības ministrs.

Bārzdiņš izvairīgi runāja par to, kā Veselības ministrijas virzītās reformas sarunas laikā novērtējis prezidents, bet norādīja, ka pats personīgi vēlētos, lai reformas noritētu straujāk.

"Bet pārmaiņas veselības aprūpē ir sarežģītas no tā viedokļa, ka svarīga ir visu iesaistīto pušu piekrišana. Tas vienmēr ir kompromiss, tā vienmēr ir komunikācija ar sabiedrību. Mēs no ministrijas puses esam darījuši visu iespējamo," viņš atzina.

Ar Zatleru pārrunātas galvenās aktualitātes veselības aprūpē, tostarp iespējas ar esošo finansējumu uzlabot darbu dažādos veselības aprūpes aspektos un darba grupas slēdzieni par lokālajām slimnīcām un pirmās palīdzības punktiem jeb traumpunktiem un to vērtēšanas kritērijiem.

Bārzdiņš prezidentu informējis arī par kritērijiem, kas ir izstrādāti un trešdien prezentēti Latvijas Slimnīcu biedrībā. Nākamnedēļ paredzams, ka šis noteikumu projekts tiks nodots izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

"Šeit ir svarīgi, ka mēs strukturējam tās iespējas un vajadzības, kas ir iedzīvotājiem pilsētās un rajonu centros ārpus Rīgas," viņš piebilda. "Mēs virzām to, lai darbs un enerģija tiktu izlietoti tad, kad pacientiem tas ir vajadzīgs visvairāk, tātad dienas laika."

Jau vēstīts, ka valdība aprīļa beigās atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātās izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas noteikumos, pagarinot līdzšinējo traumpunktu jeb neatliekamās palīdzības punktu finansēšanas kārtību līdz 30.jūnijam.

Ziņots arī, ka VM darba grupa, kas izvērtēja lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apmēru un darba organizāciju, aprīļa sākumā izstrādāja starpziņojumu, kurā plašākai diskusijai publiskoja savus priekšlikumus turpmākai ārstniecības iestāžu darbības optimizācijai.

Ņemot vērā traumpunktu darbības specifiku, kad palīdzība pacientiem tiek nodrošināta ne tikai traumu, bet arī citu saslimšanu un veselības problēmu gadījumos, piemēram, augsts asinsspiediens, paaugstināta temperatūra, hronisku slimību saasināšanās, darba grupa ierosina tos pārdēvēt par pirmās medicīniskās palīdzības punktiem (PMPP) un dalīt tos divos līdz trijos līmeņos atbilstoši to noslogojumam, iespējām nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu un pacientu iespējām saņemt palīdzību citās tuvu esošās ārstniecības iestādēs.

Savukārt attiecībā uz lokālo slimnīcu darbības optimizāciju darba grupa ierosināja noteikt slimnīcām divus līmeņus, ņemot vērā speciālistu skaitu, ko ārstniecības iestāde var nodrošināt. Patlaban obligātajās prasībās daudzprofilu slimnīcām noteikts, ka diennakts režīmā septiņas dienas nedēļā jānodrošina palīdzība vismaz četrās specialitātēs - internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā. Samazinot nepieciešamo dežurējošo speciālistu skaitu, ārstniecības iestāde saglabātu savu statusu, vienlaicīgi valsts paredzētu finansējumu tikai par tām ārstniecības programmām, ko iestāde reāli nodrošina.