Viņš norādīja, ka šādas runas, kas robežojas ar šantāžu, izskan katru rudeni pēdējos trīs gados, īpaši priekšvēlēšanu laikā, un būs dzirdamas arī turpmāk.
Vaicāts, vai Kuldīgas slimnīcai ir pamats cerēt uz papildu finansējumu, Bārzdiņš norādīja, ka valdība ir atbalstījusi 6,6 miljonu latu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un daļa līdzekļu nonāks arī Kuldīgas slimnīcas rīcībā. Konkrētu summu gan viņš nevarēja nosaukt, vien norādīja, ka tā būs līdzvērtīga summa tai, ko slimnīca it kā zaudē. Izmantojot šos līdzekļus, prioritāri tiks nosegta ambulatoro pacientu apkalpošana.
"Nosedzam tās pārstrādes, ko vēlamies, lai slimnīcas attīsta. Ambulatoro pakalpojumu attīstīšana samazina nepieciešamību pēc gulēšanas slimnīcā, kas ir dārgākais un neefektīvākais veids," skaidroja Bārzdiņš.
Viņš piebilda, ka nav runa par tādu samazinājumu, ka būtu jārunā par slimnīcu slēgšanu.
VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka ministrija turpina virzīties uz finansējuma samazināšanu stacionārajiem pakalpojumiem un palielināšanu ambulatorajiem pakalpojumiem. Pēc viņa teiktā, slimnīcu rīcībā ir noteikts kopējo līdzekļu apjoms, kura ietvaros tās var darboties.
Bārzdiņš arī norādīja, ka ir citas slimnīcas ar tādām pašām funkcijām un tādas, kurām pietiek līdzekļu un kuras iepriekšējo gadu beidza ar pietiekami lielu peļņu, bet citām nepietiek vienu gadu pēc otra. Kuldīgas slimnīca ir no jauna celta slimnīca, kurai nav nekādu papildu izdevumu uzturēšanai, kas traucē vecākām slimnīcām, teica ministrs.
Viņaprāt, Kuldīgas pašvaldībai un slimnīcas vadībai nopietni jāizanalizē situācijas slimnīcā, jāskatās, kā līdzīgas slimnīcas ar līdzīgu finansējumu tiek vadītas tā, lai nebūtu apdraudējuma pacientiem.
Ministrs aicināja slimnīcu vadītājus būt sociāli atbildīgiem un neizmantot priekšvēlēšanu laiku finansējuma "izsišanai".
Runājot par aprēķināto pacientu skaitu, ministrs norādīja, ka tie ir teorētiski aprēķini, aptuvens skaits, kas nav iecirsts akmenī. Pēc viņa vārdiem, pacientu skaits būtiski nav mainījies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, drīzāk samazinās.
Muciņš savukārt teica, ka tas ir minimālais aprēķinātais pacientu skaits, bet slimnīca var apkalpot arī vairāk.
Bārzdiņš arī teica, ka nekāda citu slimnīcu lobēšana nenotiek, un prognozēja, ka par naudas trūkumu sūdzēsies arī Cēsu slimnīca, Stradiņu slimnīca, neatliekamās palīdzības dienests.
Muciņš informēja, ka kopumā līguma grozījumi, kas patlaban piedāvāti vairākām slimnīcām, attiecas uz 11 šādām iestādēm, bet pagaidām līguma grozījumiem nepiekrīt Kuldīgas un Cēsu slimnīca.
Veselības ministrs piebilda, ka finanšu veselības aprūpē ir mazāk, nekā nepieciešams, un katrai iestādei jāstrādā, lai var izdarīt tik daudz, cik nepieciešams cilvēkiem.
Kā ziņots, Kuldīgas slimnīca paziņojusi, ka negodīgas finansējuma sadales dēļ tā no 1.septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš ir informējis Veselības ministriju (VM), Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.
Kuldīgas novada pašvaldība ir neizpratnē par VM plānoto 2011.gada neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā, zinot, ka nav iemesla prognozēt divas reizes mazāku pacientu skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu.
"Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro NMP pacientu skaitu, jo pacienti tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumiem, atvesti ar NMP dienesta brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu dēļ," situāciju skaidroja Kuldīgas slimnīcas vadītājs Eglītis. Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūto pacientu un nav nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk, akcentēja slimnīcas vadītājs.
Neskatoties uz to, VM ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca līdz šim ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidroja Eglītis. "Tā vietā, lai adekvāti risinātu situāciju, jau trešo gadu mums tiek piedāvāts vēl vairāk samazināts finansējums," norādīja slimnīcas vadītājs.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rīt, 10.augustā, tiksies ar lokālo daudzprofila slimnīcu pārstāvjiem, lai koordinētu sadarbību un lemtu par protesta akcijām pret neatliekamās palīdzības finansējuma samazinājumu.