Baznīcas Latvijā ticīgos cenšas sasniegt ar 'Twitter' un 'Facebook' starpniecību
Foto: Reuters/Scanpix

Baznīctēvu aktivitātes sociālajos tīklos "Twitter" un "Facebook", lai sludinātu un vairotu sekotājus, dievkalpojumu straumēšana un sprediķu digitalizācija - datori un sociālie tīkli virtuālu padara arī baznīcu un reliģijas. Par to svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidījums novērojis, ka Rīgas Mateja baptistu draudze jau ilgāku laiku savus dievkalpojumus ieraksta un izvieto mājaslapā. Vidēji svētdienas dievkalpojumi šeit pulcē ap 400 cilvēku, bet vēl ap 200 cilvēkiem tiek sasniegti arī virtuālajā vidē. Tie ir cilvēki, kas gribēja nākt, bet dažādu iemeslu dēļ nevarēja.

Mācītājs Ainars Baštiks raidījumam komentē, ka tehnoloģijas agrāk vai vēlāk ienāk arī baznīcā. "Mums bijuši kādi 600 sprediķi pa šiem gadiem, un kāds pat bija rēķinājis, ka divas nedēļas no vietas var klausīties tikai sprediķus vien," stāstīja Baštiks un piebilda, ka saņemtas arī atsauksmes no tautiešiem ārzemēs.

Interneta lapā atrodami ne vien jaunāku un senāku sprediķu video, bet arī svētrunu audioieraksti, kas pielāgoti viedierīcēm.

Idejas un to realizāciju nodrošina paši draudzes locekļi. Baštiks uzskata, ka baznīcai jāizmanto visas konkrētā laikmeta sniegtās iespējas. Viņš pat atsaucas uz Jauno derību - tur apzināti neesot minēti ierobežojumi cilvēku uzrunāšanai. "Domāju, ka tie, kas sarakstīja Bībeli, zināja, ka laiks mainīsies un tas nebūs kā pirms 2000 gadiem. Un tā ir intuīcija, kā mēs varētu cilvēkus uzrunāt," skaidroja Baštiks.

Baznīcai jābūt tur, kur ir cilvēki - šī ir viena no atziņām, ko kādā no konferencēm Vatikānā saklausīja Siguldas Romas katoļu priesteris Rihards Rasnacis. Un cilvēki ir sociālajos tīklos. Priesteris tagad ir aktīvs "Twitter" un "Facebook" lietotājs, viņš raksta savas atziņas, un dalās ar informāciju, kuru uzskata par noderīgu.

"Es to, cik vien varēju, atliku, bet apņēmos, ka gavēnī man tas jāizdara. Un pēdējā dienā arī izdarīju. Un es redzu, ka tas palīdz kalpošanā un dod papildu iespēju dzirdēt, ko gribu pateikt. Es domāju, tas ko Jēzus izmantoja savā laikā - saturs bija konservatīvs, bet formā, kādā pasniedza, viņš vadījās pēc principa, lai cilvēki spētu labāk to uztvert," vērtēja Rasnacis.

Priestera rokās bieži var redzēt planšetdatoru. Viņš to atzīst par ļoti ērtu, jo ātri var atrast visus nepieciešamos tekstus, ierīce ir sinhronizēta ar baznīcas kalendāru, meklētājs ļauj ātri orientēties saturā. Cilvēku trūkuma dēļ priesteriem jākalpo vairākās baznīcās, tādēļ Rasnacis kā starpnieku vēlas izmantot datoru.

"Pašlaik, ko es domāju šeit, ir video straumēšana. No dievkalpojumiem vai semināriem. Lai to lekciju var klausīties ne vien šeit uz vietas, bet arī satelītdraudzes Inčukalnā. Man tas, ka vienlaicīgi varu būt vairākās vietās, atvieglotu kalpošanu. ," vērtēja Rasnacis.

Savukārt gūt ticības brāļu un māsu virtuālu atbalstu var Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mājaslapas lietotāji. Te ir dažādi aizlūgumi - par veselību, par bērnu sekmēm un pat sadzīviski jautājumi, piemēram, lai veiksmīgi pārdotu dzīvokli. Mājaslapā iespējams uzrakstīt savu lūgšanu vajadzību, un citiem cilvēkiem ir iespējams par to aizlūgt. Kā salīdzināja LELB pārstāvis Ivars Kupcis, ir podziņa nevis "Like" kā "Facebook" tīklā, bet "Es aizlūdzu".

Paralēli drukātajai versijai tīmeklī jau otro gadu var atrast baznīcas kalendāru, kas ir kā kristiešu ceļvedis ar visiem nozīmīgākajiem svētkiem un pavadošajiem rakstiem.

"Šis ir tradicionālais baznīcas kalendārs, bet veidots elektroniskajā vidē un viedtālrunī. Un specifika ir, ka tas veidots latviešu un angļu valodās. To veidojis mācītājs Viesturs Bambāns ASV, un tas veidots galvenokārt latviešiem ārpus Latvijas un kuriem latviešu valoda vairs nav primāra valoda," raidījumam skaidroja Kupcis.

Jau divus gadus Latvijā darbojas interneta vietne "katsat.lv", kas ir saīsinājums no "katoļu satikšanās". Tas ir iepazīšanās portāls, kas patlaban pārstāvēts 11 Eiropas Savienības valstīs. 2004. gadā vietne tika izveidota tikai vāciski runājošajiem Austrijā un Vācijā, bet ar laiku pievienojās arī citas valstis.

Līdzīgi kā citi iepazīšanās portāli, arī šis pieejams tikai reģistrētiem lietotājiem. Ir arī dalības maksa - septiņi eiro. Lietotāji reģistrējoties atbild uz dažādiem jautājumiem - mīļākā lūgšana, ko personīgi nozīmē baznīca, Dievs. Ja citos portālos piedāvā iepazīties nenopietnām attiecībām, flirtam, sarakstei, seksuālajām attiecībām, tad kristiešu iepazīšanās portālā šādas iespējas nepastāv. 2015. gadā notika pirmās laulības starp cilvēkiem, kas iepazinušies portālā.

Šobrīd reliģisko e-pakalpojumu lietotāji, galvenokārt, ir ar kristietību ikdienā cieši saistīti cilvēki. Lielākais nākamo gadu izaicinājums ir ieinteresēt daudz plašāku auditoriju.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ainars Baštiks ASV Eiropas Savienība Facebook Ir (žurnāls) LNT Sigulda Twitter
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form