"Es varu atbildēt – šo baznīcu nozog velns – tas, ka mēs savā starpā nespējam viens otru dzirdēt," pirmdien Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Rīgas Lutera draudzē rīkotās diskusijas ievadā sacīja mācītājs Indulis Paičs, kurš bija viens no 14 mācītājiem, kuri parakstīja vēstījumu ar aicinājumu diskutēt par LELB problēmām un izaicinājumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā ziņots, 14 LELB mācītāji un evaņģēliste izplatīja vēstījumu, kurā norādīja uz diskusijas trūkumu LELB būtiskos jautājumos, pauda viedokli, ka baznīca tikusi nozagta un aicināja par notiekošo diskutēt LELB Lutera draudzē. Pirmdien diskusija pulcēja vairākus desmitus interesentu.

Paičs sacīja, ka šis "zaglis", kurš nozog baznīcu, ir velns – šis "plēsonīgais, nāvi dodošais gars, kurš liek koncentrēties nevis uz to, ko Dievs mums ir devis, bet uz to, ko mēs varam atņemt vai pāri darīt viens otram".

Viņš minēja, ka pastāv risks – "mēs formāli esam ļoti pareizi, bet savā attieksmē mēs neesam kristieši. Savukārt mūsu lielā iespēja ir veidot šo baznīcu kā tādu, (..) kur mēs mācāmies viens otru dzirdēt, respektēt, būt kopā par spīti atšķirībām".

Pirmdien diskusiju ievadīja visu trīs Lutera draudzes mācītāju uzrunas, kurās viņi pauda savu redzējumu tam, kāpēc tiek rīkota un ir nepieciešama šāda diskusija, norādot, ka iepriekš par minētajām problēmām ticis diskutēts bez mediju uzmanības piesaistīšanas, kā arī mēģināts panākt, lai diskusijas par būtiskiem jautājumiem būtu plašākas, taču to panākt nav izdevies.

Paičs uzsvēra, ka vēstījumu parakstījušie 14 mācītāji un evaņģēliste negrib "piespiest baznīcu mainīties, piespiest ieviest ko jaunu, kas pretējs baznīcas pamatiem". Šādi pārmetumi gan izskanējuši, bet tiem "ir visnotaļ maz pamata," jo baznīcas uzdevums nav "izdabāt kaut kādām sabiedrības vēlmēm un vajadzībām".

Mācītājs akcentēja, ka jautājums ir par to, kā saglabāt uzticību baznīcas mācībai un tam, kā saglabāt LELB identitāti, proti, kā saprast baznīcas mācību un kā mācīties izprast, kas ir pasaule, kurā dzīvojam, nevis lai pakļautos tās "garam", bet gan lai saprastu kā runāt par Kristus atstātajām vērtībām mūsdienu sabiedrībā.

"Patiess konservatīvisms māca nemitīgi mainīties," uzsvēra Paičs, sakot, ka viens no mūsdienu izaicinājumiem ir mācīties pašiem izprast un izteikt to pašu no Kristus saņemto vēsti tādā formātā, lai arī citi to spētu saprast.

Mācītājs Kaspars Simanovičs sacīja, ka baznīcā ienāk tā dēvētais "pasaules gars" – "ekskluzīvisma" gars, kas ir vēlēšanās novilkt robežas, kas panāk to, ka cilvēki tiek atsijāti no baznīcas kopienas un šī kopiena paliek arvien mazāka. To ļaujot secināt līdz šim notikušie procesi LELB, kas noveduši līdz šai diskusijai.

Ir nācies dzirdēt, ka citiem pat šobrīd nerodas jautājums, kā atšķirīgiem cilvēkiem sadzīvot baznīcā, jo problēma ir tā, ka tiek uzskatīts – atšķirīgajam LELB nav vietas, sacīja Simanovičs. Savukārt mācītājs Linards Rozentāls atzina, ka ir svarīgi apzināties šo "kopīgo problemātiku", jo tikai tad ir iespējams organizācijā sākties dziedinošiem procesiem.

Simanovičs atgādināja jau iepriekš izskanējušo versiju par tautā mīlētā mācītāja Jura Rubeņa aiziešanu no mācītāja amata, proti, ka šī situācija bijusi rezultāts virknes LELB garīdznieku emocionālai nepatikai.

Turklāt pēdējos gados vērojamā notikumu attīstība liecina, ka neiecietība un nespēja panest citāda viedokļa paudējus baznīcā ir arvien jūtamāka. Simanovičs sacīja, ka Rubeņa "gadījums ir simptomātisks," turklāt šobrīd bažas ir tādas, ka "nākamie rindā" varētu būt viņi. "Ir bažas, ka šis process var neapstāties pie Rubeņa un skart arī citus, kas varētu domāt līdzīgi Rubenim," sacīja Simanovičs.

Viņš minēja, ka pēc vēstījuma publiskošanas un aicinājuma uz diskusiju, vairāki baznīcas pārstāvji kritizēja autorus, viņus pašus apsūdzot baznīcas šķelšanā un paužot neapmierinātību par baznīcas jautājumu iznešanu publiskajā telpā.

"Mēs pat neesam pauduši teoloģiski atšķirīgus viedokļus, un mēs tikai procesu izgaismošanas dēļ tiekam saukti par velna līdzstrādniekiem un sātana sinagogu," sacīja Simanovičs.

Rozentāls skaidroja, ka iebildumu vēsturi nosacīti varētu iedalīt divos posmos. Pirmais nopietnais iebildums saistījās ar 2007.gadā pieņemto LELB Satversmi, kas iezīmēja varas centralizāciju. Pēc tās pieņemšanas garīdznieki turpināja norādīt uz tās nepilnībām. Sekoja jautājumi, kas skar LELB finansiālo stāvokli. Pēc dažādiem iebildumiem un problēmsituācijām 2010.gadā Sinodē notika balsojums par uzticības izteikšanu arhibīskapam, atgādināja Rozentāls.

"Pēc tam iestājās milzīgs sagurums. Pēc 2010.gada sekoja bezspēcības sajūta, neticība, ka var būt pārmaiņas," atminējās mācītājs, piebilstot, ka diskusijas atsākās 2015.gadā, atdzimstot idejai par vienotu luterisko baznīcu.

Pirms pēdējās Sinodes tapa skaidrs, ka tiks apstiprināts sieviešu ordinācijas aizliegums, atgādināja Rozentāls. "Tad sākām publiski paust viedokļus par to. Toreiz piedzīvojām, ka paust atšķirīgus viedokļus nozīmē nonākt izolācijā. Ar mums pat beidza sveicināties, izturējās emocionāli un garīgi vardarbīgi," vērtēja mācītājs, piebilstot, ka jautājums par Rubeni 2017.gada sākumā no jauna aktualizēja sajūtu, ka "mūsu balss, protesti nedrīkst palikt tikai pie mums".

"Ja skatāmies uz iebildumu vēsturi, var ļoti labi redzēt, ka jau pirmajos trīs gados mūsu opozīcija, iebildumi vairāk bija saistīti ar opozīciju esošajam baznīcas pārvaldes veidam – aicinājām veidot demokrātiskāku vadību. Otrs princips bija saistīts ar sinoidālo kontinuitāti. Tagad tam pienāca klāt jaunais slānis – baznīca un tās kontinuitāte ar tās teoloģisko tradīciju," izteicās Rozentāls.

Jau vēstīts, ka pēc 36 gadu kalpošanas baznīcai mācītāja amatu nolēma atstāt sabiedrībā iecienītais mācītājs Juris Rubenis. Šis lūgums tika pieņemts un apstiprināts, un šobrīd viņš ir Rīgas Lutera draudzes ierindas loceklis. Tikmēr arhibīskaps Jānis Vanags Rubeņa aiziešanu skaidroja ar personīgiem iemesliem, kurus viņam nav uzticēts iztirzāt publiski.

Atsevišķi mācītāji iepriekš pauda viedokli, ka Rubeņa aiziešana no mācītāja amata bijusi "rezultāts vairāk kā gadu ilgai plānotai, mērķtiecīgai un ļoti apzinātai kampaņai". To akceptējis tieši Rīgas iecirkņa prāvests Krists Kalniņš, iepriekš savā "Facebook" kontā norādīja LELB Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.

Kalniņš noliedza, ka viņš vai viņa pārraudzītais iecirknis būtu kā vainojami tajā, ka Rubenis atstājis mācītāja amatu, sakot, ka Rubenis pats izvēlējies neveidot dialogu ar pārējiem mācītājiem.

14 LELB mācītāji un evaņģēliste izplatīja vēstījumu, kurā norādīja uz diskusijas trūkumu LELB būtiskos jautājumos, pauda viedokli, ka baznīca tikusi nozagta un aicināja par notiekošo diskutēt LELB Lutera draudzē. Simanovičs iepriekš norādīja, ka diskusijā tiks analizēti pēdējās desmitgades notikumi, kas soli pa solim progresīvo baznīcu noveduši pie izteikti konservatīva skatu punkta.

Savukārt Vanags iepriekš atzina, ka vēstījuma autoru vidū ir tādi, kas "regulāri pauž atšķirīgus uzskatus. Nevienu no viņiem baznīcas vadība nav ne represējusi, ne atņēmusi kādas privilēģijas. Vai kāds mūsu baznīcā vispār ir disciplinēts sava viedokļa dēļ? Vai vēstījumā pausto frustrāciju drīzāk neraisa atrašanās mazākumā un nespēja samierināties ar sinodes lēmumiem un ar mūsu baznīcas pārvaldes sinodālo aspektu kopumā?".

Savukārt LU Teoloģijas fakultātes dekāne Balode paudusi viedokli, ka, viņasprāt, šobrīd LELB ir vērojama tendence, ka kaut kādā mērā cilvēks tiek sodīts par savu ticības brīvību un pārliecību, tiek mēģināts uzturēt kādu pareizību vai ticības tīrību. Šāda rīcība ir raksturīga autoritāriem režīmiem, piemēram, nacismam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

arhibīskaps Jānis Vanags Lutera draudze
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form