Izdevums norāda, ka sociālajos tīklos izplatīta informācija ar lūgumu palīdzēt atrast uz mēnesi īres dzīvokli irākiešu ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, kas no Nīderlandes ieradīsies Latvijā. Visticamāk, tā ir Irākas kurdu ģimene, kas Latvijā savulaik ieradās ar cilvēku kontrabandistu palīdzību un tiesas ceļā ieguva alternatīvo statusu, bet drīz vien aizbrauca uz Nīderlandi.
"Visticamāk, īsā atgriešanās ieplānota, lai atjaunotu savu statusu. Droši vien līdzīgās "vizītēs" te ik pa laikam ieradīsies arī citas ģimenes, kas te ieguvušas bēgļu vai alternatīvo statusu, bet Latvijā nav palikušas. Tā varētu kļūt par savdabīgu shēmu," min "Latvijas Avīze".
"Aizbraukšana nerada drošības riskus. Ja kāds šeit tiktu turēts ar varu, varētu rasties frustrācijas, kas vēlāk izpaustos uz āru, piemēram, terora aktā, bet tas nenotiek. Mūs neuztrauc, ka cilvēkiem ir iespēja braukt uz citām ES valstīm," norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).
Savukārt Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) aicina šo jautājumu vērtēt plašāk: "Mums nevajag raidīt signālu, ka esam kāds koridors ceļam uz citām ES valstīm. Šobrīd tā nav, bet tas var atkārtoties vēl un vēl, tad šādu slavu varam iegūt".
"Jautājums ir par to, vai Latvija nevar kļūt par vienu no cilvēku kontrabandas shēmu posmiem," kritisks bija I. Latkovskis.
Pēc alternatīvā statusa iegūšanas Latviju šogad pametuši apmēram 33 patvēruma meklētāji – gan Eiropas Savienības pārvietošanas programmā uzņemtie, gan tie, kas Latvijā nokļuvuši, nelikumīgi šķērsojot austrumu robežu. Arī viņiem alternatīvais statuss pēc gada būs jāatjauno, un to var izdarīt tikai valstī, kur tas iegūts – Latvijā.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) skaidroto, saņemot statusu, patvēruma meklētājs saņem uzturēšanās atļauju Latvijā un ceļošanas dokumentu, ar kuru iespējams ceļot Eiropas Savienībā.
Alternatīvo statusu, kas tiek piešķirts uz gadu, var arī anulēt, ja tiek atklāts, ka situācija šī cilvēka dzimtenē ir mainījusies un viņam nedraud briesmas, vai arī gadījumos, ja viņš pieteikumā par patvērumu sniedzis nepatiesas ziņas. Ja statusu anulē, patvēruma meklētājam jāatgriežas savā dzimtenē un viņš var tikt deportēts, ja nav brīvprātīgi pametis valsti.
