Viņš norādīja, ka šāda veidā šie cilvēki sapratīs gan to, ka Latvijā ir iespēja strādāt, gan arī to, ka katram jāpierāda varēšana un vēlme būt Latvijā.
"Lauksaimnieku apvienība iestājas par pēc iespējas ātrāku imigrantu nodarbināšanu pēc to ieplūšanas Latvijā, tostarp nodarbināšanu laukos, lai valstij nebūtu jāiztukšo budžets sociālo pabalstu maksāšanai, kas ir lielāki par vairumu pensiju un algu laukos. Imigrantiem jādod iespēja strādāt kaut visvienkāršākos darbus, piemēram, jaunaudžu stādīšana mežos, akmeņu lasīšana laukos, lai šie cilvēki saprastu, ka Latvijā ir iespēja strādāt, bet vienlaicīgi katram ir jāpierāda varēšana un vēlme būt Latvijā," norādīts biedrības paziņojumā.
Biedrība uzskata, ka iebraucējiem Latvijā jādzīvo cilvēcīgos apstākļos, bet nevajag aizmirst latviešu tautas tradīcijas un tradicionālo dzīvesveidu, kas ir cieši saistīts ar laukiem un lauksaimniecību, norādīja Cielavs.
"Pēc tikšanās ar Labklājības ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem esam nonākuši pie secinājuma, ka jau esošās iespējas - darbvietas, ko piedāvā lauki,- ir jāizmanto, diskutējot par imigrantu nodarbināšanu, tādējādi mazinot slogu uz budžetu, kur tā jau pietrūkt naudas skolotāju un mediķu algām," sacīja Cielavs.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.
Septembra beigās valdība uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju. Šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20. oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.
