Foto: LETA

Eiropas Savienības (ES) veselības ministri neformālā sanāksmē Rīgā pārrunājuši situāciju alkohola un neveselīga uztura lietošanā, kas ES nodara simtiem miljardu eiro lielus zaudējumus, preses konferencē otrdien pauda Latvijas veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Ministrs pastāstīja, ka puse no ES valstīs veiktajām pašnāvībām bijušas saistītas ar alkohola lietošanu, bet ceturtā daļa negadījumu darba vietās saistīta ar alkohola lietošanu. Tāpat ceturtā daļa darbinieku, kas strādā lielajās kompānijās, cieš no alkohola atkarības. Tādējādi gada laikā ES zaudē aptuveni 155 miljardus eiro alkohola lietošanas dēļ.

"Tādēļ ar kolēģiem ministriem diskutējām par jaunu ES politikas ietvaru un apspriedām ES alkohola stratēģijas nepieciešamību, kas kalpotu kā instruments, lai samazinātu alkohola kaitīgo ietekmi dalībvalstīs gan vietējā, gan starptautiskā līmenī," teica Belēvičs. Viņš piebilda, ka ES jau ir pieredze vispārēju alkohola standartu radīšanā un individuālu nacionālo valstu saskaņošanā.

Veselības ministrs akcentēja, ka piecas ES alkohola stratēģijā noteiktās prioritātes joprojām ir nozīmīgas - cenas un nodokļu pasākumi, alkohola komerciālā mārketinga un tā pieejamības ierobežošana, pastiprināti juridiskie pasākumi, lai samazinātu braukšanu dzērumā, kā arī sabiedrības izglītošana par alkohola kaitīgumu.

Tāpat Belēvičs atgādināja, ka nacionālā mērogā Latvija iecerējusi palielināt alkohola akcīzes nodokli, kas esot viens no galvenajiem elementiem alkohola lietošanas apkarošanā.

ES ministri pārrunāja arī riskus, kurus izraisa neveselīgs uzturs. "Vēzis, neinfekcijas slimības, diabēts un psihiskās veselības traucējumi ir lielākie nāves cēloņi pasaulē. Šīs slimības galvenokārt izraisa neveselīgs dzīvesveids, kura viens pamata elementiem ir uzturs. Vispāratzīts fakts, ka 70-80% no veselības sistēmas izmaksām veido izmaksas par hronisku slimību ārstēšanu. Šīs izmaksas ES veido 700 miljardus eiro gadā. Paredzams, ka šis skaitlis turpmākajos gados pieaugs," sacīja Latvijas veselības ministrs.

Belēvičs uzsvēra, ka vairumu neinfekcijas slimību izraisīto nāves gadījumi ir iespējams novērst, risinot galvenos riska faktorus - smēķēšanu, neveselīgu uzturu, fizisko mazaktivitāti un alkohola pārmērīgu lietošanu.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Ladislavs Miko tikmēr uzsvēra, ka EK ir apņēmusies sadarboties ar dalībvalstīm, lai rastu risinājumus minētajiem izaicinājumiem. Lai to darītu, jāņem vērā trīs elementi - profilakse, veicināšana un aizsardzība.

"Pēdējo 25 gadu laikā alkohola lietošana uz vienu iedzīvotāju ES samazinājusies par 10%, tomēr vienalga Eiropa patērē visvairāk alkohola pasaulē. Tas ir vairāk nekā desmit litri tīra alkohola uz vienu iedzīvotāju. Aprēķināts, ka katru gadu 125 tūkstošiem ES pilsoņu, vecumā no 15 līdz 65 gadiem, nāves cēlonis ir saistīts ar alkoholu," atzina Miko. Savukārt runājot par neveselīgas pārtikas lietošanu, Miko norādīja, ka ES jāpieliek pūles, lai padarītu pieejamāku veselīgu pārtiku.

Jau vēstīts, ka Rīgā notiek ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (EPSCO) formālās sanāksmes.

EPSCO neformālā sanāksme norisinās trīs dienas – 20.-21.aprīlī tiekas veselības ministri, bet 21.-22.aprīlī – darba un sociālās politikas ministri. Veselības ministru galvenie diskusijās pārrunā nozares lielāku iesaiste kopējās ES politikā, kā arī alkohola un uztura politikas attīstību ES. Savukārt darba un sociālās politikas ministru diskusijas koncentrēsies uz sociālā dialoga jautājumiem.

Veselības ministru neformālās tikšanās laikā tikusi pārrunāta Eiropas Savienības (ES) alkohola politika un uztura politika. Tāpat, ņemot vērā traģiskos notikumus Vidusjūrā, no veselības jomas aspekta tika apspriesta arī migrācijas problēma. Ministri bijuši vienisprātis, ka situācija jārisina vēršoties pret tās cēloņiem. "Šīs situācijas risinājums prasa kompleksu pieeju, kurā jāņem vērā arī veselības aspekti," teica Belēvičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!