Veselības ministrs deputātiem pastāstīja, ka būtu nepieciešams piesaistīt valsts budžeta līdzekļus apmēram 50 rezidentūras vietām.
Šobrīd rezidentūru valsts nodrošina 200 jaunajiem ārstiem, taču tas nav pietiekami. Belēvičs sacīja, ka viens no iespējamajiem variantiem, pie kā ministrija, tiekoties ar nozares pārstāvjiem, nonākusi, ir, ka absolventu, kuri nav uzņemti rezidentūrā, saraksts tiktu darīts zināms reģionu slimnīcu vadītājiem, jo "situācija ir tik nobriedusi, ka pašvaldības savu slimnīcu nodrošināšanai ir ar mieru apmaksāt rezidentūru".
Vēstīts, ka asas diskusijas izpelnījies Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu grozījumu projekts, kas paredz, ka jaunajiem ārstiem pēc rezidentūras beigām valsts vai pašvaldības slimnīcā būs jāatstrādā trīs gadi.
Sākotnēji VM noteikumu grozījumu projektā bija paredzējusi, ka jaunajiem ārstiem valsts vai pašvaldības slimnīcā būs jāatstrādā, nevis trīs, bet gan pieci gadi.
Sagatavots noteikumu grozījumu projekts paredz radīt mehānismu, lai jaunie ārsti pēc rezidentūras pabeigšanas būtu gatavi doties darbā uz ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas. Ka iepriekš portālam "Delfi" norādīja VM, priekšlikums izveidot šādu mehānismu tika izteikts no Latvijas Slimnīcu biedrības, ņemot vērā situāciju ar atsevišķu specialitāšu ārstu trūkumu reģionālajās ārstniecības iestādēs.
VM iecerētā mērķa sasniegšanai studentiem tiks piedāvāti divi mehānismi. Pirmais mehānisms paredz, ka jaunais ārsts noslēdz līgumu ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas par to, ka pēc studiju beigšanas noteiktu laikposmu strādās konkrētajā vietā nepieciešamajā specialitātē. Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka šie jaunie ārsti rezidentūras uzņemšanas konkursā ir jāuzņem prioritāri, vienlaikus ņemot vērā arī sekmes un aktivitātes studiju laikā.
Otrs mehānisms paredz, ka jaunais ārsts stājas rezidentūrā vispārējā kārtībā un pēc rezidentūras beigšanas noteiktu laiku strādā valsts vai pašvaldības iestādē vai ģimenes ārstu praksē.
Iecerēti grozījumi izpelnījušies kritiku vairāku organizāciju starpā. Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienība atklātā vēstulē norādīja, ka grozījumu projekts "vēl vairāk veicinās jauno ārstu izbraukšanu uz patstāvīgu dzīvi ārzemēs", savukārt Latvijas Studentu apvienība izteica iebildums "pret to, ka reģionālajam līgumam ir absolūta priekšrocība rezidentūras uzņemšanas konkursā, jo šādi tiek diskreditēti akadēmiskie sasniegumi, pētniecība, kā arī citas aktivitātes, kā piemēram, voluntēšana".
Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzsvēra, ka šāds noteikumu grozījumu projekts nav konstitucionāls, nosaucot plānoto sistēmu par murgiem un verdzību.
Kā trešdien Saeimas komisijas laikā pastāstīja Belēvičs, plānots, ka noteikumu grozījumi pirmdien tiks skatīti Ministru kabineta komitejas sēdē.
