Bergmanis: NATO samitā Varšavā pieņemtie lēmumi ilgstoši ietekmēs Latviju
Foto: LETA

Nedēļas nogalē paredzētajā NATO samitā Varšavā pieņemtie lēmumi ilgstoši ietekmēs Latvijas valsti, pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm uzklausīja klasificētu ziņojumu par NATO samitu Varšavā un Latvijas interesēm šajā pasākumā. Ministrs ziņojuma konkrētas detaļas neatklāja, taču tajā minēti jautājumi, kas tiks izskatīti samitā – pastiprināta aizsardzība alianses austrumu flangā, operācija Afganistānā, kiberdrošība, valstu rīcības spējas un citi jautājumi.

"Mums ļoti svarīga būs alianses klātbūtnes pastiprināšana alianses austrumu flangā. Par jebkuru samitu saka, ka tas ir vēsturisks, bet šoreiz mums tas būs ļoti, ļoti nozīmīgs un ilgstošā periodā ietekmēs mūsu valsti," uzsvēra Bergmanis.

Detaļas par to, kuras valstis veidos Latvijai paredzētā bataljona līmeņa kaujas grupu, tiks saskaņotas Varšavas samitā. Tomēr tikai pēc samita tiks lemts, kāda veida spēkus sūtīt uz Latviju. Tas gan nebūs ātri, jo daudznacionālu kaujas grupu veidošana nav vienkāršs process.

Jau ziņots, ka samitā plānots lemt par alianses klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā. 18.maijā NATO Militārās komitejas sanāksmē NATO dalībvalstu komandieri bija vienisprātis, ka atturēšanas un aizsardzības nolūkos Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams veidot četras sabiedroto bataljona līmeņa kaujas grupas. Šāds ieteikums tika apstiprināts NATO aizsardzības ministriem.

16.jūnijā Briselē, tiekoties NATO valstu aizsardzības ministriem, NATO vadība pieņēmusi lēmumu par četru NATO kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Pa vienai kaujas grupai tiks izvietots katrā no trim Baltijas valstīm, savukārt vēl vienu kaujas grupu izvietos Polijā.

Saskaņā ar NATO standartiem alianses bataljona līmeņa kaujas grupu veido 500 līdz 1000 karavīri.

Atbilstoši NATO pieņemtajiem standartiem karavīru skaits ir atkarīgs no tā, kāda veida uzdevumi ir šai kaujas grupai. Kaujas grupā ir bruņojums, bruņutransports un kaujas atbalsta transports.

Latvijas aizsardzības resors iepriekš uzsvēris, ka viena no galvenajām prioritātēm šajā un nākamajos gados Latvijai būs uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana, apliecinot Latvijas apņemšanos un spēju nodrošināt nepieciešamos elementus, lai sabiedroto karavīri varētu uzturēties mūsu valstī.

Tags

Baltija NATO Raimonds Bergmanis Varšava

Comment Form