Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži" Tiesībsarga birojs konstatējis tādus cilvēktiesību pārkāpumus, kas robežojas ar spīdzināšanu – bērni diennakti un ilgāk tikuši piesieti jeb fiksēti pie gultām, noklausītas viņu telefonsarunas, liegtas iespējas sazināties ar ģimeni, trešdien preses konferencē sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konstatēta nepietiekama ēdināšana, jo porcijas bijušas mazas, vienādas gan mazajiem bērniem, gan lielākiem pacientiem, tādēļ lielākie visu laiku bijuši spiesti pavadīt izsalkuši. Tuvinieki ēdienu drīkstējuši pienest reizi divās dienās, bet šo maltīšu atļautais ēšanas laiks bijis 15 minūtes.

Preses konferencē tika atklāts, ka bijis noteikts aizliegums slimnīcas palātās turēt personīgās mantas, kā arī noteikts, ka bērniem nedrīkst dot papīrus un žurnālus, lai "neaizdambētu podu", viņiem nav bijis atļauts atstāt savas palātas. Par pārkāpumiem bērni sodīti, piesienot jeb fiksējot viņus pie gultas, lai gan ir aizliegts fiksāciju izmantot kā sodu un likumos arī noteikts, ka fiksācija izmantojama kā galējs līdzeklis.

Kāds bērns Tiesībsarga biroja darbiniekiem atzinis, ka viņš "labi uzvedas" un tāpēc nekad nav ticis "fiksēts". Kāds cits pacients piecas reizes fiksēts pie gultas – īsu brīdi piesiets, tad atsiets un tad atkal piesiets, jo nav klausījis personālu, solījis bēgt no slimnīcas.

Turklāt bērni pie gultām sieti citu bērnu klātbūtnē, tādējādi viņus pazemojot un pieļaujot emocionālu vardarbību pret tiem bērniem, kam uz to bijis jāskatās. Kāda meitene pēc atgriešanās no slimnīcas sākusi pie gultas siet savu lelli, kā arī mēģinājusi piesiet mammu, arī meitenītes zīmējumi liecinājuši par spēcīgiem negatīviem pārdzīvojumiem. Vēlāk izpētīts, ka meitenīte divas reizes īslaicīgi tikusi fiksēta pie gultas, taču piedzīvotais pazemojums uz viņu atstājis ārkārtīgi spēcīgu iespaidu.

Kā atzīmēja tiesībsargs, slimnīcā ir 80 gultasvietas, un laikā, kad tur bijusi pārbaudes, bijuši 74 pacienti, taču slimnīcā strādāja tikai viens psihiatrs, bet nakts dežūrārsta nebija. Tāpat arī bērni netika informēti par ārstniecību, kā arī to, kad viņi no slimnīcas tiks izrakstīti, lai gan likumos paredzētas viņu tiesības tikt par to informētiem.

Tāpat slimnīcas fiksāciju žurnāls liecinot par prettiesiskiem fiksācijas gadījumiem. Tiesībsargs sacīja, ka bērni savās liecībās atzinuši, ka bijuši piesieti pie gultām pat vairākas dienas un nedēļas, kam varētu būt bijis objektīvs iemesls, taču dokumentos pamatojums nebija norādīts.

Pārbaudēs konstatēts, ka slimnīcā esošais baseins bērniem pieejams vienu reizi nedēļā dažas stundas, slimnīcā trūkst ārstu psihiatru, lai gan slimnīcā tiek ievietoti bērni ar nopietnām diagnozēm, kā arī trūkst personāla, kas atbilstoši uzraudzītu bērnus. Konstatēti arī citi pārkāpumi.

Par pārkāpumiem tiesībsargs nosūtījis iesniegumu Ģenerālprokuratūrai.

Savukārt Veselības inspekcija nosūtījusi slimnīcai brīdinājumu par darbības apturēšanu, uzdodot novērst pārkāpumus, kas attiecas uz pacientu aprūpi un ārstēšanu. Inspekcija arī turpinās sākto pārbaudi.

Jau vēstīts, ka šonedēļ pārkāpumu dēļ no amata tika atstādināta slimnīcas vadītāja Ilona Balode.

Jansons jau iepriekš izteicās, ka sadarbībā ar Veselības inspekciju slimnīcā konstatēti rupji cilvēktiesību pārkāpumi. "Pārkāpumi ir prātam neaptverami, jo runājam par īpaši neaizsargātu sabiedrības grupu – bērniem," uzsvēra Jansons, piekodinot, ka situācija jārisina nekavējoties, lai pēc iespējas ātrāk bērniem tiktu nodrošināta viņu vislabākajām interesēm atbilstoša vide un terapija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!