Kā sacīja komisijas vadītāja Ina Druviete (V), trešdien komisijā nolemtais ir jauninājums, kas ir ļoti svarīgs. "Šis ir tas jaunais, kas šodien ir parādījies, un tas ir ļoti svarīgi. Tātad skolas vadība nevarēs vienpersoniski noteikt, ka vecākiem ir jāpērk, teiksim, sporta forma, bet tas būs koleģiāls pašpārvaldes lēmums," sacīja Druviete.
Viņa arī akcentēja, ka pašpārvaldē ir vecāku, pedagogu, skolēnu pārstāvji, var būt arī pašvaldību pārstāvji. Tādējādi tā koleģiāli lems, vai tas, kas tiek prasīts no vecākiem, ir adekvāts vai nē. Savukārt, ja būšot individuālie gadījumi, kad kāds nevarēs iegādāties, tad spriedīs, kādā veidā to nodrošināt.
Komisija šodien atzina, ka attiecībā uz mācību līdzekļiem un izmaksām 2.lasījumā savu viedokli ir izteikuši, kā arī tikuši galā ar jautājumu par karjeras izglītību, kur gan vēl uz trešo lasījumu tikšot precizēta "karjeras" definīcija.
"Mēs precizējām terminu mācību līdzekļi un atšķirīgos likuma pantos noteicām valsts, pašvaldību un vecāku pienākumus noteiktu mācību līdzekļu grupu iegādei," stāsta komisijas vadītāja, norādot, ka pašreiz varētu teikt, ka ir vienojušies par to, kas kam ir jāpērk.
Viņa klāstīja, ka vēl tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros šie precizējumi būs vēl izteiktāki, un vienlaikus tiek risināts jautājums par finansējuma avotiem, lai nodrošinātu pašvaldību izdevumus mācību līdzekļu segšanai.
"Ir jautājums par to, vai pašvaldībām saskaņā ar likumu kā dibinātājam ir pienākums atrast finanšu līdzekļus vai arī runājam par zināmu valsts budžeta mērķdotāciju. Ir divi ceļi, kā to panākt, par kuriem pašlaik tiek diskutēts, - paaugstināt to ienākuma nodokļa daļu, kas paliek pašvaldību rīcībā, skaidri norādot, ka tas ir tikai izglītībai, un otrs ir piešķirt noteiktu summu, ko nosaka ministrijas darba grupas aprēķini," stāsta Druviete. Esot jāizšķiras, vai valsts dod konkrētu summu mācību līdzekļu iegādei, kas visām pašvaldībām vienāda, vai arī jāmeklē citi risinājumi.
Druviete norādīja, ka saistībā ar grozījumiem Izglītības likumā vēl samērā daudz jautājumu nav izdiskutēti, piemēram, pašpārvaldes, skolotāju kvalitātes pakāpes, Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence, skolu un izglītības pārvalžu vadības noteikšana. Viņasprāt, grūtākais gan jau esot izdarīts. Komisijas vadītāja vēlas, lai šie likuma grozījumi Saeimā tiktu pieņemti līdz Jāņiem, jo tiem līdz 1.septembrim būtu jāstājas spēkā. Ļaunākajā gadījumā komisija varētu strādāt arī vasarā, lai to paveiktu.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērni ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem.
Tādējādi tiks sniegta skaidra atbilde uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus - pašvaldība.
Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.
Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.
Vecāku pārziņā paliek individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, tādējādi līdz minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē.
