Foto: DELFI

Bērnu lasītprasmi veicinās no Kultūras ministrijas (KM) budžeta, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pat negrasās atbalstīt lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu un jauniešu žūrija".

Ceturtdien Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova žurnālistus informēja, ka KM tomēr atradusi 13 800 latus grāmatu iegādei bibliotēkām lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu un jauniešu žūrija" īstenošanai.

Gada sākumā "Bērnu un jauniešu žūrijai" netika piešķirts nekāds valsts finansējums. Aicinot veicināt bērnu lasītprasmi un lasītprieku un rast līdzekļus "Bērnu un jauniešu žūrijas" īstenošanai, tika nosūtīta atklāta vēstule 11 valsts iestādēm. Pašlaik saņemtas atbildes no desmit institūcijām. Atbildi nav sniegusi Nacionālo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

"Nepatīkams pārsteigums ir IZM atbilde, kuras ierēdņi apgalvo, ka IZM nav nekāda sakara ar lasīšanu. Vēstulē norādīts, ka lasīšanas veicināšanas programma ir kultūras programma, kas jāfinansē no KM un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzekļiem. Līdzīgas atbildes žūrija saņēmusi arī iepriekšējos gados, kad tā lūgusi IZM atbalstīt vismaz skolu bibliotēku dalību Bērnu un jauniešu žūrijā. Vissatriecošākais ir tas, ka neviens nav noskaņots risināt problēmu, bet gan atrast kādu citu institūciju, kura varētu būt atbildīga par programmas finansēšanu," sacīja Tretjakova.

Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz MK noteikumiem, uzsver KM izšķirošo lomu un lasīšanas veicināšanu rosina finansēt, "pārdalot esošo KM budžetu", kas jau šogad ir veikts, piešķirot 13 800 latus no KM. FM vēstulē akcentēts, ka KM būtu jādefinē valsts mērķdotācijas vajadzība un tā jāpieprasa.

"FM rekomendētie ierosinājumi izmantot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus "Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai" ir bezcerīgi. Nosaukums vien liecina par mūsu projekta neiespējamo deformāciju, lai cerētu uz finansējuma izredzēm mūsu pašu literatūras izplatībai, mūsu pašu bērniem. FM piemin Nacionālo attīstības plānu, ko koordinē Pārresoru koordinācijas centrs, uz kura palīdzību mēs cerējām atklātajā vēstulē, taču Ministru prezidents to nebija sadzirdējis," sacīja Tretjakova.

Tiesībsarga birojā ir ierosināta pārbaudes lieta par bērna tiesību uz pieeju piemērotai literatūrai iespējamu pārkāpumu, ko izskatīs līdz jūlijam. Bērnu literatūras centrs ir pārliecināts par to, ka finansējuma nepiešķiršana ir pārkāpums, un pēc tiesībsarga atzinumu saņemšanas tiks lemts rosināt sūdzību Eiropas cilvēktiesību institūcijās.

Taču centra darbiniekiem bažas rada formulējums - "piemērota literatūra" - un vai atkal sāksies cenzūra, no kuras "Bērnu un jauniešu žūrija" 11 gadus ir tikusi pasargāta, dodot iespēju izlasīt arī provokatīvus darbus, vaicā bērnu literatūras speciālisti.

Valsts prezidenta kanceleja atsūtījusi ļoti atbalstošu vēstuli, rosinot ziņot, ja jautājums negūst risinājumu. "Izglītība ir visa pamats. Bez izglītības mums nebūs nākotnes.

Tādēļ jādara viss, lai mūsu jaunā paaudze varētu iegūt vislabāko izglītību un strādātu Latvijas valsts labā," vēstulē uzsvēris Andris Bērziņš.

LNB Bērnu literatūras centra mērķis ir panākt visu nozaru sadarbību lasīšanas veicināšanas programmas ilglaicīga finansēšanas modeļa izstrādē. "Panākt izpratni, ka ne tikai KM ir atbildīga par to, lai bērni prastu lasīt un darītu to ar prieku, kā arī bibliotēkās būtu labvēlīga vide lasīšanas veicināšanai bērniem jau no agrīna pirmsskolas vecuma. "Lasot saņemtās atbildes no desmit institūcijām, saprotam, ka tas nav izdevies," teica Tretjakova.

Šogad Bērnu un jauniešu žūrijas izvērtēšanas komisija ir izvēlējusies 24 grāmatas bērniem no sešu gadu vecuma līdz 12.klasei. Šogad programmas jauninājums ir "Vecāku žūrija". Lai programmā iesaistītu visu ģimeni, pirmo reizi komisijas locekļi ir izvēlējušies arī četras grāmatas vecākiem, lai viņi labāk varētu saprast savus bērnus.

"Bērnu un jauniešu žūrijas" komisija izvēlas katrai vecuma grupai piemērotas, jaunākās un labākās Latvijā izdotās grāmatas, kuru vidū ir arī vairāku latviešu rakstnieku oriģināldarbi. Tāpat tiek vērtēts, lai grāmatas būtu piemērotas zēniem un meitenēm, kā arī būtu pārstāvēti dažādi literatūras žanri. Eksperti izvēlas arī tādas grāmatas, kas ir bijušas populāras bērnu vecāku bērnībā, jo tas veicina ģimenēs kopīgu lasīšanu un sarunas par grāmatu saturu.

Patlaban visām bibliotēkām, kuras vēlas iesaistīties programmā "Bērnu un jauniešu žūrijas", līdz 26.maijam ir jāpiesakās LNB Bērnu literatūras centrā. Jau vasaras vidū grāmatas nonāks bibliotēkās. Daudzi skolotāji Bērnu un jauniešu žūrijas izvēlētās grāmatas iesaka skolēniem izlasīt vasaras brīvlaikā.

Lai "Bērnu un jauniešu žūrijā" varētu piedalīties visas bibliotēkas, kuras to vēlas, arī šogad tiek īstenots LNB Atbalsta biedrības labdarības projekts "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa". Ikviens aicināts palīdzēt bērnu grāmatām nonākt bibliotēkās un ziedot portālā "www.ziedot.lv". Pagājušajā gadā ar ziedotāju atbalstu iegādātas 2 098 bērnu grāmatas 200 bibliotēkām. Šogad ziedotāju atsaucība būs vēl būtiskāka un nepieciešamāka.

Tretjakova uzsvēra, ka būtisku atbalstu žūrijas kolekcijas grāmatu iegādei ik gadu sniedz arī izdevēji, kuri bibliotēkām dod iespēju iegādāties šīs grāmatas gandrīz par pašizmaksu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!