Bērnu lietu ministrija: daļa tiesu izpildītāju netiek galā ar uzturlīdzekļu piedziņu (papildināts)

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija ir konstatējusi vismaz desmit gadījumus, kuros tiesu izpildītāji atzina par neiespējamu piedzīt uzturlīdzekļus, lai gan parādniekam ir reģistrēts nekustamais īpašums Zemesgrāmatā bez atzīmes par piedziņas vēršanu uz to. Par visiem konstatētajiem pārkāpumiem fonda administrācija ir informējusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi. Ir nosūtīti astoņi iesniegumi ar lūgumu Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei savas kompetences ietvaros izvērtēt procesuālu pārkāpumu esamību tiesu izpildītāju rīcībā.

Padome nevienā lietā nav pieņēmusi lēmumu piemērot tiesu izpildītājiem sodu, tikai izskaidrojusi viņu rīcības nepareizību, liekot turpmāk precīzāk ievērot procesuālos termiņus un normatīvo aktu prasības.

Ministrija uzsver, ka katrā šādā gadījumā cieš kāda bērna vai bērnu intereses, savukārt parādnieka nesamaksātos parādus tiesu izpildītāju nolaidības dēļ sedz nodokļu maksātājiem. Nereti tiesu izpildītāji uzturlīdzekļu piedziņas lietās sniedz patiesībai neatbilstošas ziņas vai nepārbaudītu informāciju, ziņo ministrija. Tā, piemēram, zvērināta tiesu izpildītāja pērnā gada 10.septembrī izsniedza izziņu par piedziņas neiespējamību, apliecinot, ka parādniekam nav mantas un ienākumu.

Fonda administrācija konstatēja, ka izziņas izsniegšanas brīdī parādniekam piederēja dzīvoklis, kuru tiesu izpildītāja nebija apgrūtinājusi ar atzīmi par piedziņas vēršanu. Parādnieks tā paša gada 4.oktobrī minēto īpašumu uzdāvināja citai personai.

Cita zvērināta tiesu izpildītāja šā gada 28.aprīlī izsniedza izziņu par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību, norādot, ka parādniekam piederoši īpašumi publiskos reģistros nav atrodami. Fonda administrācija pārbaudē konstatēja uz parādnieka vārda publiskajos reģistros reģistrētus piecus dzīvokļu īpašumus, no kuriem nevienam nebija reģistrēta piedziņas atzīme. Fonda administrācija arī konstatēja, ka tiesu izpildītāja pirms izziņas izsniegšanas vispār nav pieprasījusi nekādas ziņas par parādnieka ienākumiem un mantu. Līdzīgi minētā tiesu izpildītāja rīkojusies arī šā gada martā, kad izsniedza izziņu par piedziņas neiespējamību parādniekam, kuram pieder divi nekustamie īpašumi.

Šā gada maijā zvērināts tiesu izpildītājs izsniedza izziņu, apliecinot, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, pārbaudot datus Iedzīvotāju reģistrā, konstatēja, ka parādnieks ir miris jau 2004.gada 1.septembrī.

Civilprocesa likums nosaka, ka tiesu izpildītāja pienākums ir ne retāk kā reizi pusgadā veikt parādnieka mantas un ienākumu pārbaudi. Nepieciešamību veikt pārbaudes nosaka arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā. Minētais tiesu izpildītājs nav pieprasījis ziņas no Iedzīvotāju reģistra un ignorējis normatīvos aktus.

Āboltiņa atzīst, ka šī informācija ir satraucoša un liecina par iespējamiem zvērinātu tiesu izpildītāju likumpārkāpumiem, tomēr katrs gadījums ir individuāli izvērtējums, tāpēc ministre aicina Bērnu un ģimenes lietu ministriju par šādiem gadījumiem vispirms informēt Tieslietu ministriju, portālam “Delfi” pauda tieslietu ministres preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Par konkrētajiem gadījumiem Tieslietu ministrija nav oficiāli informēta, tāpēc nevar sniegt tiem savu novērtējumu. Pienākumu reizi pusgadā pārbaudīt parādnieku mantas un ienākumus zvērinātiem tiesu izpildītājiem likumdevējs noteica pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas priekšlikuma. Tas ir papildus pienākums pie tiesu izpildītāja tiešajiem darba pienākumiem.

Tomēr līdzekļi no valsts budžeta šo uzdevumu izpildei nav izdalīti un tiesu izpildītāji par šī pienākuma pildīšanu nesaņem nekādu atlīdzību. Līdz ar to šis jautājums nav tik vienkāršs, kā to pasniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Ja Tieslietu ministrija Bērnu un ģimenes lietu ministrijas norādītajos gadījumos veiks pārbaudes un pārkāpumu gadījumā disciplināri sodīs tiesu izpildītājus, problēma pēc būtības nebūs atrisināta un pastāv iespēja, ka šādi gadījumi var atkāroties.

Tieslietu ministre aicina bērnu un Baštiku sadarboties šīs problēmas kompleksā risināšanā un ir gatava viņu uzklausīt.

Āboltiņa papildus vēl piebilst, ka pašlaik ministrija arī strādā pie normatīviem aktiem, lai pilnveidotu un pastiprinātu brīvo juridisko profesiju, tai skaitā zvērinātu tiesu izpildītāju, disciplināratbildību.