"Rehabilitācijas centrs, ko sauc – kopiena," teica priesteris Andrejs Mediņš preses konferencē Bruknas muižā 25. augustā. Jau brīdi sociālajos medijos pēc tiesībsarga un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem, tostarp inspekcijas saņemtajām ziņām par emocionālo un fizisko vardarbību izvērtusies diskusija – ja ne Mediņš, tad kurš cits palīdzēs bērniem ar atkarībām, uzvedības vai mācību problēmām. Portāls "Delfi" skaidro: vai ar stingru roku bērnam var palīdzēt, kur un kādos gadījumos meklēt palīdzību, kā arī – kādas sekas var būt bērnam, ja atbilstošu palīdzību nesaņem.
Lai gan priesteris Mediņš 25. augusta preses konferencē sacīja, ka nenodarbojas ar cilvēku ārstēšanu, publiskajā telpā nereti izskan vārdu salikums "darba terapija", runājot par ikdienu Bruknas muižā.
Kā portālam "Delfi" norādīja ārste psihoterapeite Inta Zīle, svarīgi ir, ko saprot ar vārdiem "darba terapija". Ja ar to saprot fizisku darbu vecumam, fiziskajai sagatavotībai piemērotā apjomā un apstākļos, tad zināmā mērā tā var palīdzēt. "Darba terapija ir laba metode tādā ziņā, ka palīdz dabūt caur darbu, caur kustību ārā spriedzi, rada režīmu, pacietību, spēju fokusēties. Tas ir līdzīgi kā ar fizisku darbu, kas lieliski palīdz pārslēgties no intelektuālas slodzes. Fiziskas aktivitātes palīdz mazināt spriedzi un trauksmi, sevišķi tiem cilvēkiem, kuri ir vairāk nemierīgi," portālam "Delfi" teica Zīle. Tomēr ārste psihoterapeite uzsver – visa pamatā ir samērība un atbilstošs, vienkāršs uzturs.
Tiesa, darba terapija nebūt nav vienīgais veids, kā palīdzēt bērniem ar psiholoģiskiem traucējumiem vai mentālās veselības grūtībām. Piemēram, biedrība "Centrs MARTA" vasaras beigās rīkoja jauniešu festivālu "Drosme rūpēties!", profilaktiski strādājot pie tā, lai bērns nenonāktu grūtībās. Viens no tā mērķiem ir stiprināt jauniešu pašu spēju kļūt par pārmaiņu aģentiem savās kopienās. Kā portālam "Delfi" norādīja biedrības vadītāja Iluta Lāce, jauniešiem šī festivāla ietvaros ir iespēja drošā vidē runāt par aktuāliem, sev interesējošiem jautājumiem, turklāt šis preventīvais darbs esot mainījis ļoti daudzu jauniešu dzīves trajektoriju.
Kas attiecas uz palīdzību jau grūtībās nonākušiem bērniem, Lāce atgādina, ka palīdzību nevar arī uzspiest. "Tas ir process – pa maziem solīšiem mēs ejam uz priekšu un tik daudz, cik tas cilvēks ir gatavs kaut ko darīt, respektējot cilvēka vēlmi iesaistīties šajā konkrētajā brīdī. Ja tu zini, kā tam cilvēkam dzīvot, – tā arī jau var kļūt par varmācīgu pieeju, jo tu pārkāp šī cilvēka robežas. Ir jādod viņam iespēja virzīties dzīvē tādā mērā, cik viņš ir gatavs konkrētajā brīdī virzīties. Palīdzēt tik daudz, cik viņš ir gatavs tajā brīdī saņemt," pauda Lāce.
