Saeimā pārstāvētās partijas atšķirīgi vērtē premjerministra Andra Bērziņa vadīto valdību un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK(TB/LNNK) ietekmi uz valdības stabilitāti, bet prognozē tās pastāvēšanu līdz 8.Saeimas vēlēšanām.
Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle BNS sacīja, ka Bērziņa valdībai nav bijuši īsti satricinājumi, jo tai visu laiku ir bijis TP un "Latvijas Ceļa" atbalsts. "Neskatoties uz "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK filigrānajiem manevriem, tai nav izdevies pārņemt politisko iniciatīvu savās rokās," teica Šķēle. Par kritisku jautājumu, kas gaida Bērziņa valdību, Šķēle nosauca gaidāmo 2002.gada budžeta pieņemšanu.

Vērtējot Bērziņa personiskās īpašības, Šķēle uzsvēra viņa "kompromisa cilvēka spējas". Pie pēdējās valdības sasniegumiem viņš nosauca ekonomikas attīstības pieauguma nodrošināšanu, nodokļu samazināšanu, konsekventu virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

TB/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats BNS pauda, ka Bērziņa valdība ir noturējusies ilgāk par divām iepriekšējām, kas viņam esot negaidīti. "Šī valdība nav paveikusi neko tādu, ko varētu pamanīt, bet ir mācījusies no iepriekšējo valdību kļūdām," klāstīja Grīnblats. Viņš arī norādīja, ka citu partiju izteicieni par TB/LNNK kā "vājo valdības posmu" liecina par "vēlēšanos no mums atbrīvoties".

Grīnblats arī prognozēja, ka Bērziņa valdības smagākie pārbaudījumi ir tikai priekšā, piemēram, aktīva ārpolitika, integrējoties ES un NATO, kā arī tāda 2002.gada budžeta pieņemšana, kas atbilstu sabiedrības interesēm. Pēc Grīnblata uzskata, jārēķinās ar domu, ka šai valdībai ir jānostrādā līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2002.gada oktobrī.

Savukārt apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns BNS apgalvoja, ka Bērziņa visa darbība būtībā ir bijusi "basketbola spēlēšana ar vienu roku, otru turot kabatā". "TB/LNNK paralizēja visu valdības darbību un pārvērta valdības koalīciju irdenā koalīcijā. TB/LNNK ir bijusi tā kā rokas granāta Bērziņa kabatā," skaidroja Jurkāns.

Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) frakcijas vadītājs Egils Baldzēns BNS teica, ka vienīgā Bērziņa valdības stiprā puse ir bijusi politiskās manevrēšanas spēja un valdības stabilitātes turēšana. Par galveno Bērziņa kļūdu Baldzēns uzskata Jaunās frakcijas (JF) izslēgšanu no valdības koalīcijas, kas samazināja premjeram manevra iespējas, jo, ja kāda no koalīcijas partijām aiziet, viņa vadītā valdība krīt.

Viņš arī norādīja, ka, neskatoties uz to, ka šī valdība ir sevi izsmēlusi politisko ideju līmenī, tā tomēr saglabās savu stabilitāti un rīcībspēju līdz Saeimas vēlēšanām. "Šī valdība var krist vai nu līdz Jāņiem, vai rudenī. Tā varētu arī krist pirms Saeimas vēlēšanām, kad valdošās partijas sāks domāt par savām vēlēšanu kampaņām," sacīja Baldzēns.

Jaunās frakcijas vadītāja Ingrīda Ūdre BNS sacīja, ka Bērziņa valdība ir bijusi visviduvējākā un vājākā no visām Latvijas valdībām pēc neatkarības atgūšanas. "Šī valdība ir izdevīga tiem cilvēkiem, kas vēlas pieņemt lēmumus sev par labu, un te liela ietekme ir Tautas partijai," teica Ūdre. Vienīgais pozitīvais, ko varot teikt par šo valdību, ir tas, ka tā ir " vairumā saražojusi likumprojektus, kuri nav bijuši kvalitatīvi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!