"Iznāk tā, ka mūsu valstī ir divu šķiru pilsoņi: vienus var ievēlēt, bet otrus tikai ar kaut kādām apliecībām", saka Bērziņš un piebilst, ka trešās pakāpes valsts valodas eksāmenu lielas grūtības būtu nokārtot pat dažiem deputātiem, kas beiguši latviešu skolas.
Ministru prezidents atzīmē, ka nav piemēru, kas apliecinātu tagadējās Vēlēšanu likuma normas efektivitāti. "Tas parāda, ka vēlēšanu likumi nav īstā vieta, kur šai normai būtu jābūt", saka Bērziņš. Viņš norāda, ka, piemēram, ieviešot izmaiņas Satversmes 4.pantā un nosakot, ka visai lietvedībai valstī un pašvaldībās jābūt latviešu valodā, valsts valoda būtu "trīsreiz vairāk aizsargāta" nekā patlaban.
Bērziņš uzskata, ka vēlētāji "ir pietiekami gudri" un nebalsotu par tiem, kas pilnā mērā nespēs realizēt savas deputātu tiesības.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka vēl šogad būtu nepieciešams veikt grozījumus vēlēšanu likumos, izslēdzot no tiem prasības Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem zināt valsts valodu augstākajā līmenī, jo šis jautājums ir cieši saistīts ar Latvijas ārējās drošības nodrošināšanu.
Pirmdien notika prezidentes konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, kuru lielākā daļa prezidentes ierosinājumus neatbalsta.