Bērziņš kļūs par Latvijas Valsts prezidentu
Foto: F64

Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien pēc svinīgā solījuma nodošanas Saeimas sēdē sāks pildīt valsts vadītāja pienākumus.

Viņš būs septītais demokrātiski ievēlētais Valsts prezidents Latvijas vēsturē un ceturtais kopš neatkarības atjaunošanas.

Ar jaunajiem pienākumiem saistītās gaitas Bērziņš piektdien sāks plkst.9, nododot svinīgo solījumu un sakot uzrunu Saeimas sēdē, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Sākoties pilnvaru termiņam, Bērziņš saņems Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Prezidentam minētie apbalvojumi pienākas saskaņā ar Valsts apbalvojumu likuma 51.pantu, kurš nosaka: "Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi."

Saskaņā ar likumu pēc svinīgā solījuma nodošanas, lai sāktu pildīt valsts augstākās amatpersonas pienākumus, Bērziņam ordeņus un ordeņa ķēdi pasniegs Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Pēc sasveicināšanās ar valsts augstākajām amatpersonām Bērziņš jau prezidenta statusā piedalīsies svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa, kā arī Rīgas pils atslēgu pārņemšanas ceremonijā.

Pusdienlaikā notiks viņa tikšanās ar jau eksprezidentu Valdi Zatleru un prezidenta kancelejas darbiniekiem.

Pēc ziedu nolikšanas Brāļu kapos prezidents dienu noslēgs ar Nītaures vidusskolas apmeklējumu Amatas novadā. Bērziņš ir dzimis Nītaurē 1944.gadā un mācījies šajā skolā.

Bērziņš ir nolēmis lauzt tradīcijas un šogad nerīkos inaugurācijas balli, jo, viņaprāt, svinības var rīkot tikai pēc labi padarīta darba.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs būs pašreizējais Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS).

Par Bērziņa preses sekretāri ir piekritusi strādāt Līga Krapāne. Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edgars Pastars ir izvēlēts par jaunievēlētā prezidenta likumdošanas padomnieku. Darbu Valsts prezidenta kancelejā turpinās pašreizējais padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda.

Prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos būs bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Kancelejas vadītāja vietnieks arī turpmāk būs Ēriks Ozols, tādējādi nodrošinot kancelejas administratīvā darba pēctecību.

Par prezidenta kundzi kļūs Stradiņa slimnīcas daktere Dace Seisuma, kura ilgus gadus bijusi Bērziņa dzīvesbiedre, bet 2.jūlijā viņi apprecējās.

Jaunais prezidents 1971.gadā radioinženiera izglītību ieguva Rīgas Politehniskajā institūtā, bet 1988.gadā Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē pabeidza mācības par rūpniecības plānošanu.

Bērziņš ir darbojies Latvijas Tautas frontē, bet no 1993.gada līdz 2003.gadam viņš bija "Unibankas" prezidents.

Bērziņš 2004.gadā bija "Skandinaviska Enskilda Banken" un "SEB Unibankas" prezidentu padomnieks, 2006.gadā ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu un AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāju.

2007.gadā viņš atkārtoti ievēlēts par LTRK prezidentu, bet 2008.gadā atkārtoti ievēlēts par AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāju.

2010.gadā Bērziņš tika ievēlēts 10.Saeimā no ZZS saraksta.

2005.gadā Bērziņš neveiksmīgi kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta. ZZS valde viņu bija izvirzījusi par savu kandidātu Rīgas mēra amatam.

Bērziņš ir turīgs vīrs. Stājoties Saeimas deputāta amatā, Bērziņš norādīja, ka aizdevumos izsniedzis ap miljonu latu. Tāpat Bērziņš deklarējis 32 zemesgabalus Kolkas, Glūdas, Drabešu, Nītaures, Variešu, Zaubes, Vecpiebalgas, Ļaudonas, Limbažu, Krimuldas, Līgatnes, Ķekavas pagastā, kā arī Amatas, Ādažu un Garkalnes novadā, kā arī trīs zemesgabalus ar ēkām Līgatnes, Drabešu un Nītaures pagastā, bet kā kopīpašums deklarēts zemesgabals un ēkas Kolkas pagastā. Deputāts deklarējis viņa īpašumā esošo dzīvokli Rīgā.

Viņam ir lieli skaidras naudas uzkrājumi un pieder vairāki transportlīdzekļi.

Source

LETA

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents)
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus