Ceturtdien Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā prasa likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" otrreizēju caurlūkošanu. Likums paredzēja, ka no 2015.gada 1.janvāra referendumu ierosināšanu vai Saeimas atsaukšanu valsts rīkos vien tad, ja iniciatoriem izdosies savākt vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu.
Valsts prezidents norāda, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu, portālu "Delfi" informēja Prezidenta preses dienests.
Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtē kā soli pareizā virzienā, jo "mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos."
Šādu vērtējumu Valsts prezidenta skatījumā apliecina arī fakts, ka Satversmes 78.pantā attiecībā uz Latvijas pilsoņu tiesībām ir paredzēts citām Eiropas Savienības valstīm netipisks regulējums. Proti, Saeimā noraidot likuma ierosinājumu, automātiski tiek rīkots referendums par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pieņemšanu. "Līdz ar to ir pamatoti izvirzīt pietiekami augstas prasības attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai," uzsver Valsts prezidents.
Vienlaikus Valsts prezidents pauž bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai.
Analizējot likumdošanas grozījumus Valsts prezidents savā vēstulē secina, ka likumdevējs ir centies mīkstināt divu posmu principa atcelšanu un paredzējis papildus parakstīšanās iespējas. Proti, to varētu darīt ne tikai pie zvērināta notāra un bāriņtiesā, bet arī citā pašvaldības institūcijā, kā arī elektroniskā veidā.
"Šādi saudzējošāki risinājumi varētu būt pietiekami, lai pamatotu atteikšanos no parakstu vākšanas divos posmos. Tomēr Saeima šos saudzējošākos risinājumus likumā ir tikai vispārīgi ieskicējusi un deleģējusi Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus vai uzdevusi iesniegt grozījumus citos likumos, kuru aprises nav skaidras un varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus no pašvaldību budžetiem," atzīst Valsts prezidents un uzsver, ka tā nav laba likumdošanas prakse - tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoregulēt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus.
Vēstules Saeimas priekšsēdētājai noslēgumā Valsts prezidents uzsver, ka pirms likuma grozījumos nav ietverti skaidri un svarīgākajos jautājumos izsmeļoši priekšraksti attiecībā uz likumdevēja jau piedāvātajiem saudzējošākajiem risinājumiem (parakstu vākšana pašvaldības institūcijā un elektroniski), nevajadzētu lemt par divu posmu principa atcelšanu, un ir iespējamas diskusijas tikai par prasību paaugstināšanu.
Tāpat Valsts prezidents uzskata, ka likumā ir nepieciešami arī citi uzlabojumi, kas novērstu atsevišķas pretrunas un pastiprinātu aģitācijas kontroli.
"Neapšaubāmi, ka Latvija tiešās demokrātijas ziņā ir samērā unikāla, tomēr Satversmē paredzētās indivīdu kopuma tiesības nedrīkstētu atcelt ar likumā ietvertu nesamērīgu prasību starpniecību. Iespējams, vietā ir diskusija par Satversmē noteikto slieksni - viena desmitā daļas vēlētāju - un paša Satversmes 78.panta konstrukcijas pilnveidošanu. Tas bez sarežģījumiem ļautu atteikties no divu posmu principa likumu ierosināšanā," uzskata Valsts prezidents.
Jau ziņots, ka Saeima iepriekš galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas paredz, ka no 2015.gada 1.janvāra referendumu ierosināšanu vai Saeimas atsaukšanu valsts rīkos vien tad, ja referenduma iniciatoriem izdosies savākt vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu.
Par bija 52 deputāti no koalīcijas frakcijām, bet pret bija 39 tautas kalpi no opozīcijas. Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija, kas balsoja pret šo likumprojektu, lūdza Valsts prezidentu to neizsludināt.
Saskaņā ar Saeimas atbalstītajiem pārejas noteikumiem sākotnēji līdz 2015.gada 1.janvārim pastāvēs līdzšinējā divpakāpju sistēma - Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniedzami 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas otro posmu rīko CVK par valsts naudu. Pēc pārejas posma beigām no 2015.gada iniciatīvas ierosinātājiem par savu naudu būs jāsavāc viena desmitā daļa balsstiesīgo jeb vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu.