Veselības ministrs pauda cerību, ka cilvēki pievērsīsies veselīgam dzīvesveidam, pieņems lēmumu dzīvot ilgāk un paildzinās "aktīvās veselības vecumu".
"Kādam Latvijas iedzīvotājam infarkts bijis jau 26 gadu vecumā. Jo vairāk cilvēku dzīvos veselīgu dzīvesveidu, jo vēlāk cilvēki piedzīvos infarktus un citas nopietnas veselības problēmas," teica ministrs.
Viņu satrauc lielais smēķētāju skaits valstī - smēķē aptuveni 700 000 cilvēku jeb no 37 līdz 38% iedzīvotāju, turklāt 14 gadus veco pusaudžu vidū smēķē no 33 līdz pat 41%.
"Kaitīgais ieradums rada slimības, kuras pēc to diagnosticēšanas ārsts vairs nevar izārstēt," teica Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka Veselības ministrija (VM) pastāvēs uz to, lai pilnībā aizliegtu smēķēšanu sabiedriskās vietās.
Lai mazinātu smēķēšanu un popularizētu veselīgu dzīvesveidu, jārīko vairāk informatīvu kampaņu. "Informācijas par veselīgu dzīvesveidu nekad nevar būt par daudz," teica veselības ministrs.
Jāiesaista sabiedrības autoritātes, lai jauniešiem stāstītu par smēķēšanas kaitīgumu un veselīgu dzīvesveidu.
"Ar jauniešiem nevar runāt moralizējot. Ko var panākt, ja senili veči stāstīs jauniešiem, kā dzīvot? Viņi uzreiz pretosies. Tādēļ veselīgs dzīvesveids jāpopularizē cilvēkiem, kuros jaunieši ieklausās - reperiem, mūziķiem, māksliniekiem," sacīja veselības ministrs.
Politiķis uzskata, ka skolās jāsamazina neveselīgi produkti, piemēram, produkti, kuros palielināts sāls daudzums un citas neveselīgas sastāvdaļas.
Vēl viena problēma, pēc Bērziņa domām, ir mazkustīgs dzīvesveids. "Fiziskā aktivitāte nav tikai sportiskais rezultāts, tā uzlabo arī garīgo veselību," teica ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
