Bezdarba līmenis arī februārī bijis 10,9%; darbu meklē 107 687 cilvēki
Foto: F64

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada februāra beigās bija 10,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita un salīdzinājumā ar janvāri tas palicis nemainīgs, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

NVA uzskaitē 2013.gada februāra sākumā bija 107 488, bet februāra beigās – 107 687 bezdarbnieki.

Februārī bezdarbnieka statusu ieguva 9169 personas, tas savukārt ir par 4145 cilvēkiem jeb 31,1% mazāk nekā 2013.gada janvārī. Vairāk kā četri tūkstoši bezdarbnieku iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA, savukārt 3889 zaudēja bezdarbnieka statusu dēļ bezdarbnieka pienākumu nepildīšanas.

Pavisam bezdarbnieka statusu februārī zaudēja 9055 cilvēki.

Zemākais bezdarba līmenis februārī reģistrēts Rīgas reģionā – 7%, bet augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 21,5%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis februārī bija 12,2%, Zemgales reģionā - 12% un Vidzemes reģionā – 13,3%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis februārī bija: Rīgā – 6,6%, Jelgavā – 7,9%, Valmierā – 8,2%, Ventspilī – 9%, Liepājā – 10,4%, Jūrmalā - 10,1%, Daugavpilī – 11,2%, Jēkabpilī – 15,7%, Rēzeknē – 20,1%.

Šā gada februāra beigās NVA datu bāzē bija 3878 darba devēju reģistrētās brīvās darba vietas. Savukārt NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2013.gada februārī piedalījās 26 854 bezdarbnieki.

Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka katrs vienpadsmitais (83 200) nodarbinātais 2012.gadā strādāja nepilnu darba laiku, no tiem 44 900 cilvēku (53,9%) būtu vēlējušies strādāt vairāk. Tāpēc šo nodarbināto iespējas darba tirgū netiek pilnībā izmantotas.

Minētās nodarbināto grupas straujš pieaugums bija vērojams 2009.gadā, kad ekonomiskās krīzes sākuma posmā tika samazināts nodarbināto skaits, kā arī daļa valsts iestādēs strādājošo bija spiesti strādāt nepilnu darba nedēļu, nepilnu darba dienu vai izmantot bezalgas atvaļinājumu. Pēdējos 2 gadus personu īpatsvars, kas nodarbinātas nepilnu darba laiku, bet vēlas strādāt vairāk, nav mainījies, secina CSP.

2012.gadā valstī 67 000 cilvēku darbu nemeklēja, bet bija gatavi to sākt. Papildus tam 6200 cilvēku meklēja darbu, bet nebija gatavi to uzsākt. Abas šīs abas grupas veido potenciālo papildu darbaspēku, jo patlaban atbilst ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kategorijai, norāda CSP.

Personas, kuras meklē darbu, bet nav gatavas to uzsākt, galvenokārt kavē ģimenes apstākļi, nepabeigtās mācības vai arī ir īslaicīgi darbnespējīgas. Pēdējo 5 gadu laikā šādu personu īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā būtiski nav mainījies.

Savukārt personas, kuras gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē, kā darba nemeklēšanas iemeslus min mācības, slimību vai invaliditāti, ģimenes apstākļus, kā arī to, ka ir zaudējušas cerības atrast darbu. Šādu personu īpatsvara straujš pieaugums bija vērojams 2009.gadā, bet pēdējie 2 gadi liecina par tendenci tam samazināties.

CSP apsekojuma dati liecina, ka visās potenciālā darbaspēka rezervju grupās sieviešu īpatsvars ir lielāks nekā vīriešu.

Jau ziņots, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada decembra beigās bija 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis mēneša laikā samazinājies par 0,1% punktu un bezdarbnieku skaits - par 362 cilvēkiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bezdarbs Nodarbinātības valsts aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form