Tajā pašā laikā NVA direktore Baiba Paševica norādīja, ka 1998.gadā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija lielāks absolūtos skaitļos, jo Latvijā bija lielāks iedzīvotāju skaits.
Turpretī viszemākais reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā tika novērots 2007.gada novembrī un 2008.gada aprīlī un maijā, kad tas nepārsniedza 4,8% robežu.
Arī NVA reģistrēto brīvo vakanču skaits pēdējo gadu laikā vēl nekad nebija nokrities zemāk par 3205 piedāvājumiem, kā tas bija 2008.gada nogalē.
Augstākais NVA piedāvāto brīvo vakanču skaits bija 2007.gada augustā, kad NVA datubāzē bija reģistrētas 24613 vakances.
Paševica arī stāsta, ka vēl 2008.gada nogalē Latvijā bija vairāk nodarbināto nekā citās Eiropas valstīs, taču jau šā gada februārī, pēc "Eurostat" datiem, Latvija ar 14,4% lielu bezdarba līmeņa rādītāju ieņem otro vietu bezdarba līmeņa ziņā aiz Spānijas.
Bezdarba līmenis šā gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar 2008.gada nogali, kad Latvijā bezdarba līmenis sasniedza 7%, ir pieaudzis par 35%, bet brīvo darba vietu skaits samazinājies par 85%.
Jau ziņots, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009.gada marta beigās bija 10,7%, salīdzinot ar 2009.gada februāri, tas paaugstinājies par 1,2% punktiem, jo februārī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5%.
Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 13 037 cilvēkiem. Tā NVA uzskaitē 2009.gada marta sākumā bija 103 731, bet marta beigās - 116 768 bezdarbnieki.
Šā gada martā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 21 310 cilvēkiem.
Tas nozīmē, ka bezdarbnieka statuss tika piešķirts par 1402 cilvēkiem jeb 7% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.
Zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Tukuma rajonā, kur tas sasniedza 7,1 %, Rīgas pilsētā - 8,2%, Jūrmalas pilsētā - 8,4%, Daugavpils pilsētā bezdarba līmenis bija 9,2%, Jelgavas pilsētā - 9,6%, Ventspils rajonā - 9,7%, Talsu rajonā - 10,1%, Valmieras rajonā - 10,1%, Ventspils pilsētā - 10,2%, Jelgavas rajonā - 10,3%, bet Limbažu rajonā - 10,5%.
Augstākais bezdarba līmenis 2009.gada martā reģistrēts Rēzeknes rajonā, kur tas sasniedza 23,1% atzīmi, Ludzas rajonā bezdarba līmenis bija 19%, Rēzeknes pilsētā - 17,8%, Balvu rajonā - 17%, Dobeles rajonā - 16,7%, Preiļu rajonā - 16,5%, Krāslavas rajonā - 15,3%, Kuldīgas rajonā - 14,2%, Aizkraukles rajonā - 13,7%, Jēkabpils rajonā - 13,5%, Liepājas pilsētā - 13,0%, bet Liepājas rajonā - 12,9%.
Marta beigās NVA datubāzē bija reģistrētas 1895 aktuālas vakances, vispieprasītākie ir intervētāji, pārdošanas konsultanti, gāzmetinātāji, kuģu remontatslēdznieki, tirdzniecības aģenti, pavāri un montāžas darbu atslēdznieki.
NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos martā piedalījās 25 649 bezdarbnieki, no tiem dalību pasākumos martā sāka 20 449 bezdarbnieki.
Karjeras konsultācijas 2009.gada martā saņēmuši 7543 cilvēki.
Paševica stāsta, ka martā visvairāk bezdarbnieku bija ar profesionālo un ar vispārējo vidējo izglītību, attiecīgi 38,4% un 28,5%. Starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību visvairāk ir inženieru, ekonomistu, skolotāju, juristu, tehnologu. Kā bezdarbnieki ir reģistrējušies arī 408 uzņēmējdarbības speciālisti.
Bezdarbnieku aprindās visvairāk ir bijušo palīgstrādnieku, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēju, celtnieku un autovadītāju. Kā darba zaudēšanas iemesls visbiežāk tiek minēta darbinieku skaita samazināšana, strukturālās izmaiņas vai darba procesa optimizēšana, ražošanas apjoma sarukšana.
26,5% no bezdarbnieku kopskaita ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem, 22,7% - vecumā no 25 līdz 34 gadiem un 22,2% - vecumā no 35 līdz 44 gadiem, informē Paševica.