Bezdarbnieku skaits gada laikā sarucis; samazinājies arī nodarbināto skaits  (58)

2016. gadā 95,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 3,0 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,6 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem – attiecīgi 8,4 % un 10,9 %.

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties, tas vēl arvien nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā – 9,5 % –, par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES – 8,2 %. 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,6 %, bet Lietuvā – 7,6 %.

2016. gadā par četriem procentpunktiem samazinājās ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 45,5 % 2015. gadā līdz 41,5 % 2016. gadā. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par pieciem tūkstošiem un 2016. gadā bija 39,5 tūkstoši.

2016. gada 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 38,2 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir samazinājies par 3,4 procentpunktiem. 4. ceturksnī bija 34,5 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 39,3 tūkstoši.

Jauniešu bezdarba līmenis 2016. gadā bija 17,3 %, kas ir par 1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada – 2015. gadā tas bija 16,3 %. No visiem bezdarbniekiem 13 tūkstoši jeb 13,6 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs. 2015. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā (16,3 %) bija par 4 procentpunktiem zemāks nekā vidējais rādītājs ES (20,3 %). 2016. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis bija 13,4 %, bet Lietuvā – 14,5 %.

CSP dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā bija nodarbināti 893,3 tūkstoši jeb 61,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2016. gadā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,8 procentpunktiem, taču nodarbināto skaits samazinājās par 2,8 tūkstošiem. Nodarbinātības līmenis sievietēm pieaudzis straujāk nekā vīriešiem – attiecīgi par 1,3 un 0,1 procentpunktu.

2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecībā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

2016. gadā no kopējā nodarbināto skaita 2,4 tūkstoši iedzīvotāju bija nodarbināti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saglabājot reģistrētā bezdarbnieka statusu.

Kopš 2012. gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz ES dalībvalstu vidējo līmeni, tomēr 2016. gada 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 65,0 %, bet Lietuvā – 62,5 %.

2016. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 32,8 %, kas ir par 1,7 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gadā. 2016. gadā nodarbināti bija 62,2 tūkstoši jauniešu.

2016. gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,1 stundu vairāk nekā 2015. gadā.

Darbaspēka apsekojumā iegūtā informācija liecina, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu par 4,4 procentpunktiem ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī. Par 1 procentpunktu samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk. Savukārt darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa bija virs 450 eiro, ir palielinājies.