Bezdarbnieku skaits Latvijā pērn sarucis; nodarbinātības līmenis – pieaudzis
Foto: DELFI

2019. gadā 61,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, savukārt nodarbināti Latvijā pērn bija 910 tūkstoši jeb 65 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Salīdzinot ar 2018. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 11,5 tūkstošiem jeb 15,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, kas ir par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 2018. gadā.

Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,4 % un 7,2 %).

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies – tas bija 6,0 %. 4. ceturksnī 57,9 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 1,0 tūkstoti jeb 1,7 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedza Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2019. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,0 %) bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā vidējais rādītājs ES (6,1 %). 4. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (4,1 %), bet zemāks nekā Lietuvā (6,4 %).

Ilgstošie bezdarbnieki

Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 7,0 tūkstošiem un 2019. gadā bija 23,3 tūkstoši. 2019. gadā par 3,5 procentpunktiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 41,7 % 2018. gadā līdz 38,2 % 2019. gadā.

2019. gada 4. ceturksnī bija 17,9 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 21,8 tūkstoši. 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 31,1 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir samazinājies par 5,9 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarbs

2019. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,4 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada (2018. gadā – 12,2 %). No visiem bezdarbniekiem 7,7 tūkstoši jeb 12,6 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 1,6 procentpunktiem.

Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 10,1 %, kas ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,8 tūkstošiem un bija 6,4 tūkstoši jeb 11,0 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 7,2 tūkstoši jeb 12,2 %).

No 2013. līdz 2016. gadam jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā ES dalībvalstu¹ vidējais rādītājs, bet 2017. gadā tas bija par 0,1 procentpunktu augstāks nekā vidējais rādītājs ES. Savukārt 2018. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija par 3,0 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES (15,2 %). Tomēr Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 2019. gadā Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis bija 11,1 %, savukārt Lietuvā – 11,9 %.

2019. gadā 36,3 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,7 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. 4. ceturksnī 37,3 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 62,7 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2019. gadā 30,6 % jeb 428,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 155,1 tūkstotis vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem jeb 0,1 %. 4. ceturksnī 30,5 % jeb 425,1 tūkstotis iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 0,9 %.

2019. gadā 13,8 tūkstoši jeb 3,2 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2018. gadā – 13,4 tūkstoši jeb 3,1 %). 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 13,0 tūkstoši jeb 3,1 % (2019. gada 3. ceturksnī – 14,8 tūkstoši jeb 3,5 %).

Nodarbinātības līmenis aug

Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija būvniecībā, finanšu un apdrošināšanas jomā, valsts pārvaldē un aizsardzībā; obligātajā sociālajā apdrošināšanā, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Pagājušajā gadā no kopējā nodarbināto skaita 3,6 tūkstoši iedzīvotāju bija iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saglabājot reģistrētā bezdarbnieka statusu.

2019. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 913,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 65,4 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2019. gada 3. ceturksnī ES – 61,2 %), 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,2 %, savukārt Lietuvā – 65,7 %.

Nodarbinātība un alga

2019. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,8 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2018. gadā. Nodarbināti bija 54,5 tūkstoši jauniešu (2018. gadā – 57,4 tūkstoši). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, palielinājās par 0,7 tūkstošiem jeb 1,2 % un bija 57,1 tūkstotis.

Pērn pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,9 stundas, kas ir par 0,4 stundām mazāk nekā 2018. gadā. 2019. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,8 stundas, kas ir par 0,8 stundām mazāk nekā 3. ceturksnī.

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieauga darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %).

Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī. Minimālo algu vai mazāk saņēma 116,0 tūkstoši jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. 2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, palielinājies līdz 23,7 % (pieaugums par 0,7 procentpunktiem). Minimālo algu vai mazāk saņēma 115,6 tūkstoši jeb 14,3 % darbinieku, kas ir par 1,9 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada 3. ceturksnī.

2019. gadā 2,7 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,3 % darba samaksas lielumu nenorādīja.

2019. gadā Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 16,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt 4. ceturksnī – 3,9 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Eiropas Savienība Nodarbinātības valsts aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form