Bezprecedenta gadījumi un kompromiss – Kariņa valdība atzīmē pirmos trīs mēnešus
Foto: F64

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība otrdien, 23. aprīlī, atskatās uz sava darba pirmajiem trim mēnešiem, savukārt jau nākamās nedēļas izskaņā Kariņa valdībai apritēs 100 dienas. Pats premjers par ministru darbu ir priecīgs un īpaši augstu vērtē sadarbības garu kabinetā. Portāls "Delfi" atskatās, kā noritējis Kariņa un viņa valdības tā dēvētais ieskriešanās posms.

Jau vēstīts, ka Kariņa valdības prioritātes ir finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Tieši balstoties uz šīm prioritātēm, tika izstrādāts valdības rīcības plāns, kuru Ministru kabinets otrdien atbalstīja.

Pēc sēdes Kariņš uzslavēja viņa vadītās valdības komandas garu. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un premjera biedrs Juris Pūce (A/P) norādīja, ka valdība ir uz sadarbību vērsta. Īpaši atzinīgi Pūce novērtēja kolēģu atbalstu, sākot darbu pie administratīvi teritoriālās reformas.

16 nedēļu ceļš līdz 40. Ministru kabinetam

Ceļš līdz brīdim, kad Kariņam tika uzticēts veidot valdību, nebija viegls. 16 nedēļas ilgajā procesā valdības veidošanas groži bija uzticēti gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim, tagad – tieslietu ministram Jānim Bordānam, gan Aldim Gobzemam, kurš tobrīd pārstāvēja partiju "KPV LV". Abu politiķu centieni izveidot valdību bija nesekmīgi.

Vien decembrī skaļi izskanēja "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāta Kariņa vārds. Jāatgādina, ka "Jaunā Vienotība" ir Saeimas mazākā frakcija un pats Kariņš 13. Saeimas vēlēšanās nemaz nekandidēja, taču potenciālie sadarbības partneri viņā saredzēja kompromisa figūru.

Sākotnēji "Jaunā Vienotība" ieņēma nogaidošu pozīciju un ne visi partijas pārstāvji bija priecīgi, ka ar pieticīgajiem vēlēšanu rezultātiem ievēlētajai partijai nu būs jāuzņemas valdības vadības groži. Arī pats premjera amata kandidāts bija piesardzīgs.

"Es neuzskatu, ka esmu pirmā izvēle. Es faktiski uzskatu, ka potenciāli esmu pēdējā izvēle," 12. decembrī pauda Kariņš, piebilstot, ka viņam "nav nekādu ilūziju ne par manas frakcijas lielumu, ne par manām individuālām spējām, bet ir izteikts piedāvājums no vairākām politiskām partijām".

Arī pats Kariņa "valdības stiķēšanas process" nebija vienkāršs. Piemēram, Kariņš smādēja "KPV LV" virzīto Gobzemu kā iekšlietu ministru, sakot, ka neveidos valdību ar Gobzemu. Savukārt "KPV LV" virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits savu kandidatūru atsauca, turklāt arī labklājības ministra amata kandidātu "KPV LV" pēdējā brīdī nācās nomainīt. Lai gan augstajam amatam bija plānots virzīt Ievu Krapāni ("KPV LV"), veselības stāvokļa dēļ Krapāne savu kandidatūru atsauca.

Taču par spīti grūtībām janvāra izskaņā Saeima apstiprināja valdību.

Bezprecedenta gadījumi

"Ja izdosies izveidot šo valdību, tas laikam būs bezprecedenta gadījums, ka Saeimas vismazākā frakcija tiek aicināta veidot valdību," vēl janvāra pirmajās dienās teica Kariņš. Taču līdz ar valdības apstiprināšanu bezprecedenta gadījumam sekoja vēl kāda unikāla situācija – oficiāla koalīcijas opozīcija.

Proti, "pret" Kariņa valdību balsoja vairāki partijas "KPV LV" deputāti: Linda Liepiņa, Karina Sprūde, Iveta Benhena-Bēkena, Šmits, kā arī Gobzems, kurš tobrīd vēl pārstāvēja "KPV LV".

Es neuzskatu, ka esmu pirmā izvēle. Es faktiski uzskatu, ka potenciāli esmu pēdējā izvēle Krišjānis Kariņš, 2018. gada decembrī

Gan ne pilnā sastāvā, taču koalīcijas opozīcija turpina darbu. Piemēram, vēl nesagaidot valdības 100 dienas, "KPV LV" iekšējie opozicionāri – Šmits, Liepiņa un Sprūde – pieslējās Zaļo un zemnieku savienībai un "Saskaņai" un atbalstīja Kariņa demisiju. Premjera demisijas pieprasījums nāca pēc valdības aicinājuma Saeimai nelemt par OIK likvidēšanu līdz šā gada 31. martam.

Ceļš uz reformām un pielaidi


Līdz ar valdības apstiprināšanu tai bija jāsāk darbs pie šī gada valsts budžeta, kurā gan jaunas iniciatīvas nebija iespējams iekļaut, līdz ar to valdība cer solīto īstenot, lemjot par 2020. gada budžetu. Lai gan šī gada budžets tiek dēvēts par "tehnisku", tā pieņemšana neiztika bez piketiem – šoreiz par sevi lika manīt pedagogi.

Bezprecedenta gadījumi un kompromiss – Kariņa valdība atzīmē pirmos trīs mēnešus
Foto: LETA

Šo trīs mēnešu laikā ministri spēruši pirmos soļus valdības prioritāšu īstenošanā, tostarp veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) nākusi klajā ar savu piedāvājumu, ar ko aizvietot no jūlija plānoto, bet šobrīd apturēto valsts veselības apdrošināšanu. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce prezentējis administratīvi teritoriālo reformu.

Jāatgādina, ka nedz iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV"), nedz labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV"), nedz ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV"), nedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Tuvākajā laikā Satversmes aizsardzības birojs varētu izlemt, vai piešķirt pielaidi šiem ministriem.

Vēl otrdien Kariņš, vaicāts, kas notiks, ja ministri pielaidi nesaņems, atbildēja izvairīgi. Premjers uzsvēra, ka valdības darbs norit pilnā sparā. Ir stabils to ministru kvorums, kuriem pielaide ir piešķirta. Premjers nav saņēmis informāciju, ka kādam no ministriem pielaide valsts noslēpumam atteikta. Taču viņš sagaida, ka laika gaitā visiem ministriem šī pielaide tiks piešķirta.

Starmešu gaismā

Savās pirmajās 100 dienās Kariņš izpelnījies starptautisku uzmanību. Jau aprīlī viņš iekļuvis ASV medija "Politico" Eiropas portālā publicētajā 40 ietekmīgāko Eiropas Parlamenta deputātu sarakstā.

Bezprecedenta gadījumi un kompromiss – Kariņa valdība atzīmē pirmos trīs mēnešus
Foto: AP/Scanpix/LETA

Savukārt martā nepalika nepamanīta premjera vizīte Berlīnē, kur viņš tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Slikto laikapstākļu dēļ Kariņš atkāpās no protokola un piedāvāja vietu zem sava lietussarga pašai kanclerei. Pēcāk Merkele atzina – šī bijusi pirmā reize, kad kāds viesis turējis viņai lietussargu, un pajokoja, ka nu "mūsu labai sadarbībai nav nekādu šķēršļu".

Source

www.DELFI.lv

Tags

13. Saeima Krišjānis Kariņš Ministru prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form