Jau pēc dažiem gadiem Latvijā atkal būs jaunas identifikācijas kartes un jauns e-paraksts, bet saziņā ar valsti iedzīvotājiem teju piespiedu kārtā būs jāizmanto e-identitāte, jo par papīra dokumentu iesniegšanu tiks prasīta maksa, par šādām iecerēm trešdien ziņoja LNT ziņu raidījums.
"Būtu ļoti jauki, ja sabiedrībai jau tagad tiktu pateikts, ka, piemēram, no 2018.gada 1.janvāra par katru papīra iesniegtu dokumentu valsts pieņems kanceleja nodevu 10 eiro. Es domāju, ka šāda lieta radīs milzīgu spiedienu sistēmā nodrošināt šos te e-pakalpojumus, un, protams, ka tautas pamatotu sašutumu, ja šie pakalpojumi būs slikti," ziņu raidījumam norādīja premjeres padomnieks, uzņēmējs Normunds Bergs.
E-paraksta ieviešanai un iedzīvināšanai līdz šim tērētie miljoni sevi nav attaisnojuši. Tāpēc līdz pieciem miljoniem eiro tiks tērēti jaunas platformas veidošanai - atbilstoši jaunai Eiropas Savienības regulai. Principi no lietotāju viedokļa nemainīšoties, vēsta LNT.
Ekspertu vērtējumā e-parakstam nepieciešami būtiski uzlabojumi. Pagaidām no pusmiljona ID karšu lietotājiem tikai piektā daļa aktivizējusi e-paraksta funkciju, bet aktīvi lieto vien 20 000. Viena no galvenajām problēmām - e-parakstam ir pārāk mazas pielietojuma iespējas.
"Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" vadītājs Jānis Bokta norāda, ka nevienam e-parakstu pašu par sevi nevajag, vajadzīgi pakalpojumi. "Tad mēs skatāmies uz e-adresi, deklarēto e-adresi, e-tiesām, uz e-veselību un tām citām jomām, kuras bez identitātes, atpazīšanas nebūs iespējama," sacīja Bokta
Tāpēc atjaunotā Informācijas sabiedrības padome ieteiks valdībai pēc diviem gadiem paredzēt valsts budžetā finansējumu e-paraksta uzturēšanai un attīstīšanai.
Paredzēts, ka programmas rezultātā 92% uzņēmēju lietos pakalpojumus, izmantojot e-parakstu, un vairāk nekā 30% iedzīvotāju.
Starp padomes atbalstītajiem projektiem, kur katrs jārealizē trīs gadu laikā un tam varēs tērēt līdz pieciem miljoniem eiro, ir arī nodokļu informācijas sistēmas uzlabošana un fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija. Kopumā šiem un vēl citiem informācijas tehnoloģiju projektiem paredzēts tērēt 150 miljonus eiro un to īstenošana vēl būs jāapstiprina valdībā.
