Biedrība neizpratnē par tiesnešu novērtēšanas procesu saistībā ar AT Krimināllietu departamentu
Foto: F64

Tiesnešu novērtēšanas process un kārtība, kā izvēlēties, kuri tiesneši turpina darbu Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamentā, bet kuri zaudē AT tiesneša amata vietu, patiešām nav saprotams, vēstulē Tieslietu padomei uzsver Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība.

Kā norādīts biedrības vēstulē, jautājumā par tiesneša neatkarības principa ietekmi uz tiesneša pārcelšanu biedru viedoklis dalās. Pastāv uzskats, ka Saeima būtu tiesīga pārcelt attiecīgos AT tiesnešus, likvidētās AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnešus Ludmilu Poļakovu, Jāni Tiltiņu un Ervīnu Kušķi uz Rīgas apgabaltiesu, jo tiek ievērots, ka viņu funkcijas nemainās, proti, viņi saglabā apelācijas instances funkcijas pildoša tiesneša amatu.

Tomēr pastāv arī otrs uzskats, ka tas būtu tiesneša neatkarības principa pārkāpums, jo viņi pret savu gribu tiktu pārcelti uz citu tiesu. Šo biedru izpratnē tiesneša neatkarības princips ir ar plašāku ietekmi par funkcionalitātes aspektu, bet ietver sevī arī institucionālo aspektu. "Tādēļ, kamēr AT pastāv, nav pamata tiesnesim atņemt AT tiesneša amatu," norādīts Tieslietu padomei adresētajā vēstulē.

"Savukārt attiecīgo tiesnešu novērtēšanas process un izvēles kārtība, kuri turpinās darbu AT Krimināllietu departamentā, bet kuri zaudētu AT tiesneša amata vietu, patiešām nav saprotama," norāda biedrība savā vēstulē.

Tiek akcentēts, ka, pirmkārt, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atzinusi, ka attiecīgie tiesneši ir kompetenti un zinoši darbam Krimināllietu departamentā. Otrkārt, kā saprotams no Saeimas Juridiskās komisijas vēstules, nav sniegts pamatojums kandidatūras noraidīšanai. Treškārt, Krimināllietu departamentam, neskatoties uz nelielo noslodzi salīdzinājumā ar Civillietu un Administratīvo lietu departamentu, AT plēnums izlēma piešķirt papildu tiesnešu vietas ar mērķi nodrošināt palātas tiesnešiem darbavietu, tas ir, tās tika plānots aizpildīt ar Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem. "Taču, kā izrādās, divas vietas tiek atstātas vakantas. Tas mazina uzticību šādas atlases procesa taisnīgumam un rada bažas, ka šīs vietas vēlāk domātas "savējiem"," pausts vēstulē.

Biedrības priekšsēdētājs Jānis Neimanis papildināja, ka likumdevējam tomēr ir laikus jāplāno reformas, jāizanalizē tiesību un praktiskā izpildījuma norise, bet izpildvarai - tostarp AT izpildu varai - tās savlaicīgi jāīsteno. Viņš skaidro, ka pārcelšana būtu samērīga, ja tiešām tādu dienesta vietu nebūtu. "Ja reiz šie trīs tiesneši ir tikuši iecelti AT tiesnešu amatos, tad likumdevējs savulaik jau ir novērtējis viņu piemērotību darbam AT. To, ka minētie tiesneši ir derīgi kasācijas instances tiesas darbam, atzina arī kvalifikācijas kolēģija. Iespējams, ja nebūtu vakantu vietu Krimināllietu departamentā, tad AT tiesnešus varētu pārcelt uz citu tiesu, bet tikai uz laiku, līdz atbrīvojas vieta AT," savu viedokli paudis tiesnesis.

Pēc viņa domām, savādi ir arī tas, ka atteikuma pamatojuma sagatavošanai nepieciešams termiņš līdz 20.janvārim, jo faktiski pamatojumam bija jābūt lēmuma pieņemšanas brīdī, - tas radot bažas, ka pamatojuma uzrakstīšana notiek pēc tagadējās situācijas attīstības virzieniem.

AT Krimināllietu departaments līdz Saeimas Juridiskās komisijas 20.janvāra sēdei plāno iesniegt viedokļu apkopojumu par trīs AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu nepārcelšanu uz Krimināllietu departamentu.

Pagaidām minēto tiesnešu situācija pēc AT Krimināllietu tiesu palātas likvidēšanas arvien nav skaidra. Šonedēļ Tieslietu padomes sēdē notika diskusijas par to, ka trūkst AT Krimināllietu departamenta motivācijas, kāpēc darbam departamentā tika izvēlēti divi citi kandidāti, nevis minētie trīs.

Ņemot vērā minēto, Tieslietu padome nolēma aicināt AT Krimināllietu departamentu skaidrot trīs tiesnešu neiecelšanu departamenta tiesnešu amatā. Tāpat Tieslietu padome nolēma rosināt Saeimas Juridiskajai komisijai iepazīties un izvērtēt Krimināllietu departamenta motivāciju un atkārtoti izskatīt Tieslietu padomes pērn 24.novembra sēdē sagatavoto priekšlikumu "Par tiesnešu kopskaitu apgabaltiesās" un 1.decembra sēdē sagatavotos priekšlikumus par tiesnešu pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā.

Vēl padome nolēma, ka tās 2014.gada 1.decembra sēdē sagatavotie priekšlikumi par tiesnešu pārcelšanu ir motivēti atbilstoši "Kārtībai, kādā tiek sagatavots un Tieslietu padomes sēdē izskatīts priekšlikums par tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā".

Visiem Saeimas Juridiskās komisijas deputātiem atturoties, pērn decembrī tika noraidīts Tieslietu padomes sagatavotais lēmumprojekts par tiesnešu skaita apgabaltiesās palielināšanu par trīs, no kura izrietētu, ka par attiecīgo skaitu tiktu palielināts tiesnešu daudzums Rīgas apgabaltiesā. Par minēto lēmumu gan vēl būs jābalso Saeimai.

Saskaņā ar tiesu sistēmas reformu AT Krimināllietu tiesu palāta tika likvidēta 2014.gada 31.decembrī. Līdz ar to bija jārisina jautājums par piecu palātas tiesnešu iespēju strādāt par tiesnešiem nākotnē. AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs visus piecus tiesnešus virzīja uz četrām vakancēm AT Krimināllietu departamentā, savukārt departamenta kopsapulce nolēma, ka tikai divi no viņiem turpinās darbu AT kā Krimināllietu departamenta tiesneši. Līdz ar to bija palicis aktuāls jautājums par pārējiem trim tiesnešiem.

Tieslietu padome bija nolēmusi atbalstīt Rīgas apgabaltiesas tiesnešu skaita palielināšanu par trīs, tādā veidā risinot minēto trīs AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu situāciju. Šo risinājumu komisija noraidīja.

Source

LETA

Tags

Ivars Bičkovičs Rīgas apgabaltiesa Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form