Ar biedrības palīdzību iecerēts savākt šī izdevuma izdošanai kopumā nepieciešamos 2,4 miljonus eiro.
Laikraksts norāda, ka līdz šim Latvijas nacionālais atlants nav izdots. Tikai vienu reizi – pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šajā virzienā kaut ko mēģināja darīt statistiķis, viens no pirmās Latvijas brīvvalsts Ministru prezidentiem Marģers Skujenieks. Valsts 20. dzimšanas gadā – 1938. gadā latviešu un franču valodā tika izdots statistikas atlass, bet tāda veida izdevums nav izdots ne Latvijas PSR laikā, ne arī pēdējo 25 gadu neatkarīgās Latvijas laikā.
"Lai arī Latvijas nacionālā atlanta izdošanas nepieciešamība ir fiksēta pat oficiālos dokumentos, tomēr tā reāla izveide ir tikko sākusies, jo ideja vienmēr atdūrusies pret finansējumu," skaidro "Dienas Bizness".
Latvijas Nacionālā atlanta atbalsta biedrības valdes loceklis un privātuzņēmējs Viesturs Koziols klāsta, ka Somijā pirmais nacionālais atlants tika izdots 1899. gadā (cariskās Krievijas sastāvā), Lietuvā – 1981. gadā (PSRS sastāvā), Baltkrievijā – 2002. gadā, bet Ukraina to izdevusi 2007. gadā.
Pēc Koziola teiktā, nacionālais atlants būtībā ir Latvijas šķērsgriezums kartēs un kartogrammās.
"Centrālais jautājums nav bijis par varēšanu, bet gan resursiem, lai īstenotu Latvijas nacionālā atlanta ideju," atzīst SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs, piebilstot, ka atlanta ideja lolota jau sen – 90. gados tapuši pirmie satura uzmetumi.
Izdevums min, ka bijusi cerība šādu atlantu izdot uz Latvijas valsts simtgadi, tomēr līdzšinējie centieni piesaistīt valsts finansējumu nav sekmējušies. "Faktiski tirgū pieejamie kartogrāfijas izdevumi Latvijā izdoti tikai pēc ārvalstu pasūtījuma vai arī tie finansēti privāti," norāda Turlajs.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nacionālā atlanta nepieciešamība ir norādīta gan 2007. gadā pieņemtajā, gan arī 2013. gadā atjaunotajā valdības apstiprinātajā Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā, klāsta Koziols.
Viņš atzīst, ka līdz Latvijas simtgades svinībām laika ir atlicis pārāk maz, lai paspētu atbilstošā kvalitātē sagatavot un izdot visu nacionālo atlantu, bet varētu sagatavot tā pirmo daļu "Valsts un tauta". Otrās daļas "Saimniecība" izdošanas termiņš būtu 2022. gads, bet trešās "Daba" – 2025. gads. Ik gadu šim projektam jāpiesaista 0,24 miljoni eiro jeb kopumā 2,4 miljoni eiro. Nacionālais atlants plānots gan latviešu, gan angļu valodā.
Ātrāki izdošanas termiņi ir realizējami, tikai piesaistot mecenātus.
