Biedrību un nodibinājumu likumā, kas nomainīs patlaban spēkā esošo likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", apzināti nav iekļauta sadaļa par atklātumu, kas deva iespēju sabiedrisko organizāciju kopsapulcēs, kongresos un konferencēs būt klāt masu informācijas līdzekļu žurnālistiem, kuriem tika nodrošināta arī iespēja iepazīties ar sabiedrisko organizāciju un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.
Nevalstisko organizāciju pārstāves, kas otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas sēdē piedalījās kā ekspertes, žurnālistu klātbūtnes nevēlamību skaidroja ar komercnoslēpumiem, kuri varētu rasties biedrību saimnieciskajā darbībā.

Savukārt bijusī Saeimas Juridiskā biroja darbiniece, šobrīd komisijas juridiskā konsultante Gunta Višņakova uzsvēra, ka "biedrības ir privāto tiesību subjekts", tāpēc žurnālistiem "ārstu un makšķernieku biedrību kopsapulcēs nav ko meklēt". Savukārt seksuālo minoritāšu sapulcēs, pēc juristes domām, žurnālisti "safotografēs gejus" un līdz ar to iejauksies viņu privātajā dzīvē.

Pretēju viedokli pauda Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš, kurš norādīja, ka Latvijā ir daudz biedrību, kuras veic politisko darbību, tāpēc sabiedrībai ir svarīgi zināt, par ko tiek spriests to kongresos, konferencēs un kopsapulcēs. Lagzdiņš uzsvēra, ka "žurnālistiem 13 gadus bija tiesības piedalīties sabiedrisko organizāciju kongresos, un nekādas problēmas neradās".

Ja žurnālistiem tiks liegtas tiesības uz atklātumu biedrību augstāko lēmējinstitūciju darbībā Biedrību un nodibinājumu likuma pieņemšana un izsludināšana būs apdraudēta, prognozēja Lagzdiņš.

Lai rastu kompromisu, deputāti, atkārtoti balsojot, atbalstīja sākotnēji noraidīto deputāta Jāņa Urbanoviča (TSP) priekšlikumu likumā ierakstīt, ka "biedru sapulces notiek atklāti, ja motivētu lēmumu par citādu sapulces norises kārtību nepieņem biedru sapulce".

Lagzdiņš gan arī šo priekšlikumu neuzskata par atklātību rosinošu. "Žurnālistus varēs izraidīt no biedrības kongresa, ja delegātiem, piemēram, šķitīs, ka zālē ir slikta ventilācija," deputātu atbalstīto priekšlikumu komentēja šis deputāts.

Lūgts komentēt minēto priekšlikumu, žurnālists Jānis Domburs atzina, ka pats nav to lasījis, tāpēc viņam grūti spriest, taču pirmais epitets, kas nāk prātā, ir - stulbums. Žurnālists gan uzsvēra, ka stulbums mēdz gadīties, ja tas radies nezināšanas un nekompetences dēļ, savukārt šajā gadījumā gan izskatās citādi, līdz ar to viņš nerod argumentu, kāpēc norma par atklātumu ir izslēgta.

Minētais priekšlikums Domburam arī kārtējo reizi atgādina, ka nav pienācīga žurnālistu un mediju klātbūtne likumu, kas attiecas uz viņiem, izstrādē, un mudina atgriezties pie sena plāna, atjaunot rīcībspējīgu mediju organizāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit