Taisnību ECT meklēja bijušais Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes darbinieks Alvis Pīlāgs, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopā ar citu viņa kolēģi turēja aizdomās par 6800 latu liela kukuļa pieņemšanu. Savukārt pēc tam pret viņu tika uzsākta administratīvā lieta par iespējamu 65 latu liela kukuļa pieņemšanu. Tieši saistībā ar šo administratīvo lietu Pīlāgs vērsās ECT.
Savā 2013. gada 15. oktobra iesniegumā ECT Pīlāgs sūdzējās, ka Latvijas tiesas, izskatot pret viņu ierosinātā administratīvā pārkāpuma lietu, nebija pārbaudījušas viņa sūdzību par iespējamo uzkūdīšanu no tiesībsargājošo iestāžu puses.
Valdība, atbildot ECT, sākotnēji norādīja, ka viņa minētais pārkāpums nesasniedz minimālā aizskāruma slieksni, taču ECT norādījusi ,ka tā jau iepriekš ir noraidījusi šādu argumentu, izskatot citas lietas par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Proti, ņemot vērā, ka iespējamā uzkūdīšana, par ko Pīlāgs sūdzējās, ja tāda bija notikusi, varēja nopietni skart iesniedzēja reputāciju, kā arī ietekmēt tiesvedības taisnīgumu, nebija pamata secināt, ka iesniedzēja tiesību iespējamais pārkāpums nav sasniedzis minimālo aizskāruma līmeni.
Vērtējot sūdzību pēc būtības, ECT atsaucās uz tās judikatūrā nostiprinātajiem principiem un metodoloģiju, saskaņā ar kuru tiesa atsevišķi vērtē apgalvotās uzkūdīšanas materiālo un procesuālo aspektu. Apskatot apgalvotās uzkūdīšanas materiālo aspektu, ECT atzīmēja, ka lietā nav strīda par to, ka KNAB bija veicis prokurora sankcionētas operatīvās darbības pret iesniedzēju. Tomēr ECT rīcībā esošie materiāli nebija pietiekami, lai tā varētu izdarīt secinājumu par to, vai iesniedzēja gadījumā patiešām bija notikusi uzkūdīšana. Tādēļ ECT uzdevums bija izvērtēt, vai iesniedzējam nacionālajā līmenī bija pieejami procesuālās aizsardzības līdzekļi, kas ļautu tiesvedības gaitā noskaidrot pret viņu veiktās operatīvās darbības iemeslus, tiesībsargājošo iestāžu iesaistes apjomu, kā arī izvērtēt iespējamās uzkūdīšanas būtību, lai nodrošinātu iesniedzējam tiesības uz taisnīgu tiesu.
ECT atzīmēja, ka Latvijas tiesas administratīvā pārkāpuma materiāliem bija pievienojušas kriminālprocesa materiālu kopijas – liecinieku un līdzapsūdzētā liecības, prokuratūras un KNAB izziņas par veikto operatīvo darbību. Tomēr pirmās instance tiesa uz šiem materiāliem atsaucās, lai pamatotu šo pierādījumu pieņemamību administratīvā pārkāpuma procesā, nevērtējot pret iesniedzēju veikto operatīvo darbību tiesiskumu. Secinot, ka tās jau bija pārbaudījusi prokuratūra, tiesa atzīmēja, ka tai nav pamata apšaubīt prokuratūras secinājumus.
Arī apelācijas instance neizvērtēja iesniedzēja sūdzību par iespējamo uzkūdīšanu, pievienojoties KNAB viedoklim, ka tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma procesu, nav kompetences vērtēt operatīvo darbību tiesiskumu. Šajā sakarā ECT atzīmēja, ka nacionālo tiesu uzdevums ir pārbaudīt visus lietā esošos faktus, lai noskaidrotu patiesību un konstatētu, vai ir notikusi uzkūdīšana. Nav pietiekami, ja, izvērtējot sūdzības par iespējamo uzkūdīšanu, tiesas tikai atsaucas uz prokuratūras secinājumiem. Līdz ar to ECT secināja, ka Latvijas tiesas administratīvā pārkāpuma tiesvedības ietvaros nebija veikušas vispārēju un detalizētu analīzi par operatīvās darbības iemesliem, tiesībsargājošo iestāžu iesaistes apjomu un iespējamo iesniedzēja uzkūdīšanu, kas savukārt negatīvi iespaidoja iesniedzēja tiesības uz taisnīgu tiesu.
Pīlāgs lūdza piespriest viņam zaudējumu atlīdzību 185,39 eiro apmērā, kaitējuma kompensāciju 30000 eiro apmērā, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 2500 eiro apmērā. Tiesa iesniedzēja prasību apmierināja daļēji, uzskatot, ka pārkāpuma konstatēšana pati par sevi ir taisnīgs atlīdzinājums par viņam radīto kaitējumu, kā arī piespriežot 1000 eiro par tiesāšanās izdevumiem.
Tiesas Komitejas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
