Karpičkovs apgalvo, ka viņa atteikšanās sadarboties ar MI5 novedusi pie šantāžas, draudiem un viņa mājas izlaupīšanas. Pēc viņa vārdiem, britu drošības dienests izsekojis viņu un viņa ģimenes locekļus, kā arī noklausījies telefona sarunas un pārtvēris pastu.
51 gadu vecais Karpičkovs padomju laikā strādāja Latvijas VDK, kur viņš uzdienējās līdz majora pakāpei.
Britu laikraksts "The Independent" raksta, ka 1995.gadā viņš mainīja puses un sāka piegādāt informāciju neatkarīgās Latvijas valdībai un tās Rietumu sabiedrotajiem. Kā iemeslu Karpičkova aizbēgšanai no Latvijas uz Lielbritāniju laikraksts min to, ka Krievija uzzinājusi par viņa dubultaģenta lomu.
Savā iesniegumā Izmeklēšanas tribunālam, kas izskata sūdzības par drošības un izlūkdienestiem MI5 un MI6, Karpičkovs apgalvo, ka Lielbritānijā sākotnēji viņš strādājis MI5 labā, taču vēlāk viņa attiecības ar britu slepenajiem dienestiem sabojājušās. Pēc atteikšanās turpināt sadarbību Karpičkovs piedzīvojis draudus un šantāžu attiecībā uz viņa uzturēšanās statusu Lielbritānijā.
"Viņi vēlējās zināt, vai man vēl ir pieejami kādi uzticami neatklāta slepeni informatori Latvijā un Krievijā, kurus varētu izmantot," sacīja Karpičkovs.
Saskaņā ar Karpičkova sacīto MI5 vēlējies viņu iekārto kā aģentu Spānijā, kur viņam būtu jāiefiltrējas organizētās noziedzības grupējumos, kam ir sakari ar Lielbritāniju. Viņam prasīts arī izsekot magnāta Roberta Maksvela sabrukušās mediju impērijas naudu, kā arī sniegt informāciju par Krievijas mafijas iefiltrēšanos Rietumu uzņēmumos.
Karpičkovs atteicies, jo britu slepenais dienests nav nodrošinājis nekādu aizsardzību Lielbritānijā dzīvojošai viņa sievai un diviem dēliem. Bijušais VDK aģents savā sūdzībā norāda, ka MI5 mēģināja bloķēt viņa pieteikumu pēc patvēruma Lielbritānijā, kur viņš dzīvo jau 12 gadus.
Iesniegumā viņš raksta, ka 2006.gadā bijis spiest bēgt uz Jaunzēlandi, jo viņa dzīvībai draudējis Krievijas slepenais dienests, kam nepatika viņa Rietumiem izpaustā informācija.
Izmeklēšanas tribunāls astoņus mēnešus izskatījis Karpičkova iesniegumu, taču nosūtījis to atpakaļ iesniedzējam, lūdzot saīsināt savas apsūdzības, lai tās varētu labāk saprast.
Karpičkovam Latvijā celta apsūdzība pēc Kriminālkodeksa (KK) 144.panta 4.daļas - par mantas piesavināšanos lielos apmēros, pēc KK 190.panta - par dokumentu viltošanu, pēc 218.panta 1.daļas - par neatļautu ieroča nēsāšanu.
Karpičkovs tiek apsūdzēts par 232 000 ASV dolāru piesavināšanos no bankas "Olimpija" izsniegtā G-24 kredīta firmai "Kompānija Alda", kas piederēja "Pārdaugavas" grupējuma vadītājam Vladimiram Ļeskovam.
Karpičkovs atradās meklēšanā kopš 1996.gada, kad viņš aizbēga no mājas aresta. 1999.gada oktobra sākumā Karpičkovs tika aizturēts Londonā, taču Lielbritānija atteicās izdot viņu tiesāšanai Latvijā, nepaskaidrojot iemeslu.
No bankas "Olimpija" ar G-24 kredītiem tika izkrāpti 548 124 ASV dolāri. 1994.gadā uzsāktā prokuratūras izmeklēšana noskaidroja, ka pusi no šīs naudas reāli saņēmuši un sadalījuši uz pusēm Vjačelsavs Goilo, kurš kriminālajās aprindās bija izpelnījies iesauku Afērists, un bijušais VDK darbinieks Boriss Karpičkovs. Neilgi pēc krimināllietas ierosināšanas abiem izdevās no Latvijas aizmukt. Goilo devās uz ASV, kur kļuva par respektabla naktskluba īpašnieku, bet Karpičkovs uzturējās gan Krievijā, gan Kiprā, līdz beidzot devās uz Lielbritāniju, kur ar savā rīcībā esošo informāciju prata ieinteresēt šīs valsts izlūkdienestus.
Goilo Latvijā tika nogādāts 1999.gada 27.augustā tika un kļuva par pirmo personu, kuru tiesiskās sadarbības ietvaros ASV izdevusi Latvijai. 2003.gada februārī Rīgas apgabaltiesa Goilo piesprieda viņam trīs gadu 7 mēnešu un 25 dienu cietumsodu, ko apsūdzētais pārsūdzēja.
2005.gada martā Goilo atrasts nošauts savas mājas kāpņu telpā, Stirnu ielā.
Pēc viņa nāves Augstākā tiesa atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam noteikta trīs gadu un septiņu mēnešu brīvības atņemšana apsūdzībā par līdzdalību, piesavinoties mantu lielā apjomā, un huligānismu. Apsūdzībā par neatļautu ieroča glabāšanu tiesa viņu attaisnoja.