Tiesa spriedumā secināja, ka KNAB nepamatoti ir novilcinājis administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu un izskatīšanu attiecībā uz Korāļa administratīvo pārkāpumu.
Tā kā sākotnējais lēmums par Korāļa administratīvo sodīšanu pieņemts aptuveni astoņus mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas, tiesa secināja, ka viņš sodīts, būtiski pārsniedzot likumā noteikto četru mēnešu termiņu soda piemērošanai.
Tā kā tiesa konstatēja, ka ir pamats izbeigt lietvedību šajā strīdā, tad citi apelācijas sūdzības motīvi netika vērtēti.
Tādējādi tiesa atcēla KNAB priekšnieka 2006.gada 25.maija lēmumu ar tā pieņemšanas dienu un izbeidza administratīvā pārkāpuma lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par Korāļa saukšanu pie administratīvās atbildības.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā sastādīšanas dienā.
KNAB 2006.gada maijā bija noteicis Korālim sodu par to, ka viņš, būdams amatā
Skultes ostas valdē, pieņēmis lēmumus attiecībā uz savu atalgojumu un veselības apdrošināšanu, tā nonākot konfliktā ar likumu, kas amatpersonai paredz pienākumu ziņot par šādām situācijām.
Publiskajos reģistros gan neparādās ziņas par Korāļa darbību Skultes ostā, taču pašā ostā sacīja, ka Korālis vairs tās valdē nedarbojas.
Administratīvā rajona tiesa 2008.gada 26.septembrī noraidīja Korāļa sūdzību un KNAB lēmumu viņam noteikt sodu atzina par pamatotu.
Korāli par amorālu un garīdznieka cieņai neatbilstošu dzīvesveidu no Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes mācītāja amata 2008.gada februārī atbrīvoja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Bīskapu kolēģija.
Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, atrašanās interešu konfliktā Korālim iepriekš pārmesta arī saistībā ar Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes īpašumu apsaimniekošanu.
Mācītājs, vienlaicīgi pildot draudzes gana un draudzes īpašumu apsaimniekotāja pienākumus, šādi esot nonācis interešu konfliktā, un tas novedis pie vienpersoniskas varas uzurpācijas pār draudzes īpašumiem.
Veiktā draudzes līgumsaistību izpēte atklājusi, ka draudzes īpašumu apsaimniekošana notikusi bijušā mācītāja personiskajās interesēs, draudzei no tā gūstot maznozīmīgu labumu.
LELB iepriekš norādīja, ka gan draudzes īpašumu apsaimniekošanas līguma, gan citu draudzes līgumsaistību ar SIA "Svētā Sīmaņa pastorāts" nosacījumi skaidri atklājuši, ka jau sākotnēji veidota shēma, kurā draudzei pašai vairs nav iespēju ietekmēt darbības ar tās īpašumiem.
Draudzes interešu nerespektēšanu apliecinājuši gan ar minēto firmu noslēgtie draudzei neizdevīgie līgumi, kuros draudzei nekādos apstākļos nav paredzētas tiesības tos vienpusēji izbeigt, gan ilgtermiņa bezprocentu aizdevums uzņēmumam no draudzes, gan tas, ka nav noteikti konkrēti īpašumu apsaimniekošanas uzdevumi.
Uzņēmuma statūti paredz arī to, ka draudze bez uzņēmuma līdzīpašnieka Korāļa
piekrišanas nevar pieņemt nevienu būtisku lēmumu attiecībā uz tās uzņēmuma darbību. Papildu tam SIA "Svētā Sīmaņa pastorāts" nav pildījusi savas līgumsaistības pret draudzi, jo uzņēmums nav maksājis apsaimniekošanas līgumā paredzētos ikmēneša maksājumus draudzei jau kopš 2007.gada sākuma, secināja LELB.
Savukārt draudzei saskaņā ar noslēgto automašīnas nomas līgumu ir pienākums maksāt SIA "Svētā Sīmaņa pastorāts" 500 latus mēnesī septiņu gadu garumā par 2007.gada izlaiduma automašīnu "Volvo XC 90", kuru lietojis bijušais draudzes mācītājs Korālis.
Savukārt Korālis uzsvēra, ka viņš nekad nav izsaimniekojis draudzes īpašumus vai veicis citas notiesājošas darbības un iepriekš izsludinātā "it kā izsaimniekošana", kas, Korāļa ieskatā, bija veikls baznīcas iekšienē izvērsts ekonomiskā apvērsuma triks, nav tiesiski patiesa un pierādīta, jo visi tiesas procesi ir noslēgušies ar izlīgumu.
Korālis arī atzīmēja, ka LELB augstāko garīgo institūciju lēmumi saskaņā ar nesen pieņemto LELB Satversmi nav pārsūdzami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
