Krievijas mēģinājumi ietekmēt iekšējo situāciju Baltijas valstīs turpināsies un nākotnē kļūs acīmredzami biežāki, intervijā aģentūrai BNS prognozēja bijušais Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Andrejs Illarionovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uz jautājumu, cik jūtīga ir Baltijas valstu pozīcija konfrontācijas starp Rietumiem un Krieviju vidū, Illarionovs atbildēja, ka, viņaprāt, šo valstu pozīcija ir diezgan jūtīga, jo īpaši Latvijai un Igaunijai. "Lietuva ir salīdzinoši drošākā pozīcijā savas ģeopolitikas dēļ," ASV domnīcas "Kato institūts" vecākais eksperts teica intervijā BNS pirms piedalīšanās Igaunijas bijušā prezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktajā konferencē Tallinā, kas notiks 24.-26.aprīlī.

"Viens no iemesliem ir tā sauktās "Ruskij Mir" ("Krievu pasaule ) jēdziens, par kuras daļu tiek uzskatīta Igaunija un Latvija, un zināmā mērā arī Lietuva. Kremlis plāno izmantot etnisko krievu iedzīvotāju daļu kā instrumentu, lai grautu darbības šajās valstīs," viņš klāstīja.

Vēl viens faktors ir Krievijas vēlme graut NATO kā militāru aliansi. "Kremlim nav valstu, kas būtu tam labāk piemērotas kā Igaunija un Latvija. Diemžēl mēs pagātnē esam redzējuši un tagad redzam pazīmes darbībām pret Baltijas valstīm. Mēs gandrīz droši tādas vairāk redzēsim arī nākotnē," sacīja Illarionovs.

Viņš norādīja, ka Krievija ir spējīga saglabāt esošo kursu bezgalīgi ilgi, neskatoties uz Rietumu sankcijām.

"Es jau esmu teicis, ka šīs sankcijas ir pārāk niecīgas, pārāk vēlu, pārāk selektīvas, pārāk neiedarbīgas. Tās nespēj radīt nekādu nopietnu ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kur nu vēl uz Krievijas politiku. Vienlaikus tās diezgan iedarbīgi izmanto Kremlis savā sabiedrisko attiecību kampaņā, apgalvojot, ka tie ir Rietumi, kas mēģina iznīcināt Krievijas ekonomiku un radīt grūtības Krievijas iedzīvotājiem," paskaidroja Illarionovs.

Bijušais Putina padomnieks noraidīja Rietumu sankcijas pamatā kā ASV valdības un Eiropas Savienības (ES) sabiedrisko attiecību kampaņu, lai parādītu savai sabiedrībai, ka tās kaut ko dara.

Viņš teica, ka varas cīņa Kremlī turpinās un pirmo reizi sadursmes Kremļa režīma pamata grupās, drošības struktūru pārstāvju vidū ir kļuvušas ļoti redzamas. "Tās ir kļuvušas redzamas kopš [opozīcijas līdera] Borisa Ņemcova slepkavības un jo īpaši martā, kad Putins publiski nebija redzams 11 dienu," norādīja Illarionovs. "Tomēr pat pēc viņa atgriešanās joprojām varam redzēt pazīmes par šīm sadursmēm," piebilda procesu vērotājs.

Izskatās, ka no vienas puses ir Federālais Drošības dienests, Narkotiku kontroles dienests, Izmeklēšanas komiteja un Ingušijas un Dagestānas varas iestādēm. Un no otras puses ir čečenu līderis Ramzans Kadirovs, Čečenijas varas iestādes, Krievijas Drošības padome, Federālais apsardzes dienests un pats Putins. Šīs cīņas iznākums nav skaidrs. Pirmo reizi spēka struktūras ir sākušas izmantot plašsaziņas līdzekļus savā kampaņā vienai pret otru. Līdz šim tās ierasti izvēlējās izmantot citus instrumentus, viedoklī dalījās Illarionovs.

Viņš teica, ka Ņemcova slepkavība Krievijas sabiedrībā izraisīja nopietnu šoku, tomēr arī šķiet, ka tas nostiprināja vispārējā sabiedrībā pārliecību, ka Krievijai nav nākotnes ar tādu režīmu.

Illarionovs sacīja, ka vissvarīgākais elements Kremļa politikā pret Rietumiem pašlaik ir piedāvāt tā dēvēto lielo darījumu, kura pieņemšana vai nepieciešama būs izšķiroša tālākā notikumu Ukrainā gaitā.

"Militārās operācijas uz vietas ir atkarīgas no ASV atbildes uz šo piedāvājumu. Ja [ASV prezidents Baraks] Obama piekrīt "lielajam darījumam" un vienojas ar Putinu par iespējamu Eiropas sadalīšanu "interešu sfērās", es neizslēgtu pauzi militārajā ofensīvā. Tomēr, ja tas nenotiks, Putins varētu vēl palielināt likmes, mēģinot piespiest Obamu sēsties pie sarunu galda ar viņa nosacījumiem. Tādam mērķim viņam ir jāturpina militārā ofensīva Ukrainas zemē un dažās citas vietās," savu redzējumu klāstīja Illarionovs.

Illarionovs bija Putina padomnieks ekonomikas jautājumos no 2000. līdz 2005.gadam, kad viņš atkāpās no amata, paziņojot, ka nepiekrīt Putina politikai. Pirms tam 1993.-1994.gadā viņš bija toreizējā Krievijas premjerministra Viktora Černomirdina galvenais ekonomikas padomnieks, kā arī ir bijis Krievijas prezidenta pārstāvis industrializēto valstu grupā G7.

1994.gadā viņš nodibināja Ekonomikas analīzes institūtu un 1994.-2000.gadā bija tā direktors. Viņš ir uzrakstījis vairāk nekā 300 rakstu par Krievijas ekonomiku un iekšpolitiku.

Astotā Lennarta Meri konference Tallinā notiks 24.-26.aprīlī. Tās tēma šogad būs "Pasaules kārtības robežas", un galvenā uzmanība konferencē tiks pievērsta starptautiskajai situācijai 40.gadadienā pēc Helsinku vienošanās.

Šogad bez Zanjēra un Veršbova konferencē gaidāma arī Polijas parlamenta spīkera Radoslava Sikorska, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidentes Annas Brasjoras, Vācijas parlamenta apakšpalātas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Norberta Retgena, ASV sauszemes kājnieku spēku komandiera Eiropā Frederika Hodžesa, bijušās Spānijas ārlietu ministres Anas de Papasio, bijušā ASV vēstnieka Krievijā Maikla Makfola, Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputāta Iļjas Ponomarjova, Krievijas opozicionāres Mašas Gesenas, Pakistānas rakstnieka Ahmeda Rašida un izdevuma "Economist" redaktora Edvarda Lūkasa piedalīšanās.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Čečenija Dagestāna Eiropas Padome Eiropas Savienība NATO Ramzans Kadirovs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form