Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš apšauba, ka Satversmes tiesa (ST) pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma varētu ierosināt lietu par valodas referenduma atbilstību Satversmei, un pat ja lieta būs ierosināta, Endziņš šaubās, ka ST varētu apturēt referendumu par oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai.
Endziņš piektdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka viņš nav iepazinies ar Saeimas deputātu pieteikumu, bet no publiski ieejamas informācijas zina, ka ST tiek apstrīdēts Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums nodot savāktos parakstus par krievu valodas statusu prezidentam iesniegšanai parlamentā, kā arī prezidenta lēmums iesniegt šos parakstus Saeimā un Saeimas priekšsēdētājas lēmums iekļaut šo ierosinājumu darba kārtība.
Bet likums neparedz tiesības to nedarīt, ir apstrīdēts tas, kas likumā nav noregulēts, skaidroja Endziņš, atgādinot, ka pašlaik normatīvie akti nemaz nepieļauj iespēju CVK, prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam rīkoties savādāk.
Endziņš apšaubīja, ka ST ierosinās lietu, un, ja arī tas notiks, apturēs referendumu. "Apturēt procesu, kuru ierosināja desmitā daļa vēlētāju, ir absurds," intervija Latvijas Radio sacīja Endziņš.
Viņš arī uzsvēra, ka par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un valsts pamatiem nav šaubu, bet ir jāievēro likumos un Satversmē noteikto, jo konstitūcija arī paredz, ka suverena vara pieder Latvijas tautai un desmitā daļa vēlētāju, kas ierosināja Satversmes grozījumus par krievu valodas statusu, arī ir Latvijas tauta.
"Kā var būt antikonstitucionāls kas tāds, ko ierosināja desmitā daļa vēlētāju – tās ir viņu konstitucionālās tiesības," sacīja Endziņš. Tai pat laikā viņš atzina, ka apšaubīt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi arī ir pretrunā ar Satversmi.
"Tiek pretstatīti divi Satversmes panti," atzina Endziņš, piebilstot, ka ST neizskata kolīzijas starp vienādas nozīmes likumiem vai juridiskiem aktiem, bet gan tikai vērtē likumu hierarhiju un likumu atbilstību konstitūcijai.
Savukārt referendumā, ja reiz desmitā daļa vēlētāju tādu ierosināja, "esam tik laipni un ejam un balsojam "pret"", sacīja Endziņš.
Jau ziņots, ka 30 deputāti apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu, un lūguši piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi. Ja ST kolēģija izlems, ka lieta jāierosina, par pagaidu noregulējumu rīcības sēdē būs jālemj pilnam ST sastāvam, un teorētiski arī tas iespējams jau piektdien.
ka nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK izdevās savākt 30 Saeimas deputātu parakstus pieteikumam ST, kurā lūgts apturēt "valodas referendumu".
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti un, kā norāda VL-TB/LNNK, šis skaitlis "sasniegts ar uzviju". Pieteikumu ST parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti - visi 14 VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, 15 "Vienotības'' deputāti, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.
Par neatbilstošu Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.
Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
