Jau ceturtdien Saeima lems par grozījumiem likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" pirmajā lasījumā. Plānots, ka Saeima tos skatīs steidzamības kārtā. Proti, divos lasījumos ierasto trīs vietā.
Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu likumīgu pamatu pilnīgai Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošo VDK informatoru kartotēku publiskošanai.
Kopš spēkā esošā likuma redakcijas izstrādāšanas pērnā gada oktobrī "ir atklātas dokumentu grupas, kas ir līdzvērtīgas citām, ar likumdevēja gribu publicētām dokumentu grupām – VDK aģentūras statistiskai un alfabētiskai kartotēkai, bet nav minētas likumā kā tādā pat kārtībā publiskojams dokumentu kopums". Tā skaidrots likuma grozījumu anotācijā. Pašu likumprojektu izskatīšanai Saeimā iepriekš virzīja koalīcijas politiķi.
Grozījumi paredz, ka līdztekus jau publiskotajiem VDK dokumentiem tiks publiskota arī VDK aģentūras uzskaites papildu kartotēka un no VDK aģentūras statistiskās kartotēkas izslēgtās, iznīcināšanai paredzētās VDK aģentu, rezidentu, kā arī tikšanās un konspiratīvo dzīvokļu turētāju uzskaites kartītes.
Sēdes sākumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš ("KPV LV") norādīja, ka grozījumi "ir mazais neizdarītais mājasdarbs 12. Saeimā". Komisijas sēde ilga vien 17 minūtes.
"Pret" grozījumiem iebilda Publiskās atmiņas centrs. Jau iepriekš Publiskās atmiņas centrs ar vēstuli vērsās pie komisijas, norādot, ka "PSRS totalitārā okupācijas režīma represīvo un kontroles institūciju dokumentu publicēšana ir risināma kompleksi, izvairoties no selektivitātes režīma atspoguļošanā, lai veicinātu pēc iespējas pilnīgāku patiesības noskaidrošanu un īstenotu publiskās atmiņas politiku, kas veicina demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanos".
Centrs savā vēstulē uzsvēra, ka totalitārā režīma nosodījums prasa plašāka dokumentu loka publicēšanu, "sākot ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) biroja dokumentiem un tā locekļu Latvijas Nacionālajā arhīvā LKP CK nomenklatūras kadru personas lietu kolekcijā un citur esošajām personas lietām".
Paredzēts, ka ceturtdien Saeima lems par grozījumiem pirmajā lasījumā, savukārt galīgajā lasījumā parlaments varētu jau lemt 9. maijā.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, raidījums "LNT Ziņas" martā ziņoja, ka visas iespējamo VDK aģentu kartītes, kas ir Latvijā, Nacionālā arhīva mājaslapā, visticamāk, tomēr nav publicētas.
Bijušie VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieki, kas tagad apvienojušies Publiskās atmiņas centrā, pētot VDK sadarbības fakta konstatēšanas tiesu lietas, atklājuši tādas VDK aģentu kartītes, kuras nav starp internetā publicētajām.
