Aivars (vārds mainīts) strādā būvniecības nozarē. Pirms kāda laika darbavietā vīrietim uzkrita nenofiksēts sastatņu posms. Gūtās traumas dēļ Aivars zaudēja kāju, taču darba devējs sniegt atbalstu neuzskatīja par vajadzīgu.
"Pēc traumas gūšanas kādu laiku biju šoka stāvoklī, uzreiz nezināju, kas ar mani notiks," stāsta Aivars. Vīrieti nekavējoties nogādāja slimnīcā. "Kad pamodos, kāja bija piešūta, bet pēc laika ārsti secināja, ka tas organismam būs bīstami, kāja vairs nevarēs saaugt, būs jāamputē," sarunā ar Vidzemes Augstskolas studentēm skaidro Aivars.
VDI darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa uzskata, ka visbiežāk šādos gadījumos cilvēks ir strādājis bez darba līguma un nav bijis oficiāli reģistrēts. "Ja mēs esam normālās darba attiecībās, darba devējs par mums maksā sociālo nodokli," viņa uzsver.
Apkopotie VID un VDI statistikas dati rāda, ka būvniecības nozarē nelaimes gadījumi notiek ar katru 25. darbinieku. Starp biežāk reģistrētajām traumām ir ievainojumi, lūzumi un ārējās brūces. Tomēr liels risks gūt traumas ir ne tikai būvniekiem, bet arī fabriku un tirdzniecības uzņēmumu darbiniekiem. Tāpat dažādas traumas darba vietās regulāri gūst arī apkopēji, skolotāji un amatnieki.
Vairāk ar to, kurās profesijās visbiežāk tiek gūtas traumas un kādi ir biežāk sastopamie savainojumi, var iepazīties zemāk, studentu izveidotajā interaktīvajā tabulā.
*Divas no šīm nozarēm VDI apkopotajos datos tiek nodēvētas kā
vienkāršo profesiju pārstāvji un citi kalpotāji. Vienkāršo profesiju pārstāvji ir apkopēji un
palīgi mājas darbos (istabeņi, tīrītāji utml.), atkritumu savācēji, šķirotāji, biļešu kontrolieri,
ēku dežuranti, garderobisti, gadījumu darbu strādnieki, kurjeri, preču piegādātāji, sētnieki,
labiekārtošanas strādnieki, palīgstrādnieki lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un
zivsaimniecībā, fermas strādnieki, lopkopēji, siltumnīcas strādnieki, slaucēji, pavāra palīgi un
virtuves strādnieki. Vienkāršo profesiju pārstāvji ir arī būvstrādnieki, apgaitnieki, ceha
strādnieki, iesaiņotāji, krāvēji, komplektētāji un remontstrādnieki raktuvēs, būvniecībā un
darbos, kas saistīti ar transportu. Sadaļā “Citi kalpotāji” ir uzskaitīti pasta kurjera, pasta
šķirotāja, pastnieka un arhivāra (pārzina un kārto arhīva materiālus) darba darītāji.
VDI pārstāve akcentē, ka, ja darbinieka nespēja strādāt ir ilgāka par trīs diennaktīm, nelaimes gadījums cietušajam obligāti jāreģistrē VDI, tad šī informācija sasniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kura paredz valsts sociālās garantijas. Par katru negadījumu tiek izmaksāti 1600 eiro un 75 centi.
Zariņa skaidro, ka pērn bijis ļoti zems letālo nelaimes gadījumu skaits.
Tāpat viņa uzsver, ka drošības jautājumi darba vietās tiek regulēti. Darba devēju pienākumos ietilpst informēt nodarbināto ar darba drošības noteikumiem, taču darba devējs noteikti nav vienīgais, kas atbild par drošības ievērošanu. Tas jādara arī pašiem uzņēmumā strādājošajiem.
VDI informē, ka katru gadu aptuveni 40% nelaimes gadījumu notiek nodarbināto apmācību nepilnību, kā arī darba aizsardzības prasību neievērošanas dēļ. Gadījumos, kad izmeklēšanā konstatēts, ka tā ir darba devēja vaina, sociālās apdrošināšanas aģentūra regresa kārtībā var piedzīt kompensāciju no darba devēja.
VDI pārstāve atklāj, ka ir zināmi arī gadījumi, kad darba devēji aizliedz cietušajam un lieciniekiem izpaust nelaimes negadījumu. "Ja uz notikuma vietu ir izsaukti ātrie, tad VDI pastāv iespēja no viņiem uzzināt, vai ir mēģināts slēpt nelaimes gadījumu. Tāpēc darba devēji bieži šādos gadījumos nesauc ātro palīdzību, bet ieliek cietušo mašīnā ar visu salauzto kāju, emocionāli apstrādā viņu, ved uz slimnīcu un saka, ka cietušais nokritis no jumta savā mājā," skaidro Zariņa.
Sieviete norāda, ka vērā netiek ņemti gadījumi, kuros cietušajam liek slēpt notikušo no VDI, piemēram, samaksājot. "Tad, kad cietušais paklusējis, darba devējs var aizmirst par saviem solījumiem (kompensēt). Taču mūsu ieteikums darbiniekiem ir neklusēt," paskaidro Zariņa.
