Diskusijā Politisko partiju apvienību „Saskaņas centrs" pārstāvēja Igors Pimenovs, Nacionālo apvienību „Visu Latvijai - „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - Ģirts Lapiņš, Partiju apvienību „Par Labu Latviju" Andris Šķēle, „Vienotību" - Jānis Reirs, „PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Miroslavs Mitrofanovs un Zaļo un Zemnieku savienību Andris Bērziņš.
„Nesolām palielināt vai samazināt nodokļus, izņemot nekustamā īpašuma nodokli," diskusijā uzsvēra PCTVL pārstāvis; arī pārējie politiķi bija vienisprātis, ka nodokļu paaugstināšana nav pieļaujama. Pimenovs un Lapiņš pauda Saskaņas centra un VL-TB/LNNK gatavību uzņēmējiem atvieglot nodokļu slogu, to pārnesot no darbaspēka uz kapitālu. Šķēle norādīja uz „Par Labu Latviju" gatavību „ar nodokļiem kā instrumentu rīkoties ilgtermiņā; ābeces patiesību, ka nodokļi krīzē netiek paaugstināti," solot izsvērt un modelēt izmaiņas nodokļu politikā. ZZS pārstāvis Bērziņš iezīmēja partijas redzējumu, ka „budžeta izdevumi nedrīkst pārsniegt 30% no iekšzemes kopprodukta," un vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka vairāku nodokļu likmes tomēr būtu jāpaaugstina, šai jomā tuvojoties vidējiem ES dalībvalstu rādītājiem.
Runājot par neapliekamo minimumu Pimenovs diskusijā norādīja uz „Saskaņas centra" nostāju „palielināt neapliekamo minimumu līdz 165 LVL, lai tas būtu vienāds gan strādājošajiem, gan pensionāriem." PCTVL un VL-TB/LNNK pārstāvji savos solījumos bija piesardzīgāki attiecīgi palielinājumu solot „2012.gadā līdz 80 latiem" un „pēc gada neapliekamo minimumu noteikt 90 latus." „Par Labu Latviju" nostāja diskusijā bija „definēt, ka neapliekamais minimums ir vienāds ar minimālo algu," savukārt Reirs no „Vienotības" norādīja uz to, ka „neapliekamajam minimumam būtu jātiecas uz iztikas minimumu tuvākajos 4 gados". Bērziņš sarunā norādīja, ka nepieciešams „tuvoties vidējai situācijai Eiropā, pacelt neapliekamo minimumu."
PVN samazināto likmju paaugstināšanu diskusijā rosināja paaugstināt vien ZZS pārstāvis ABērziņš: „5 gadu laikā mums samazināto PVN likmi jādabū līdz 19% ...", pārējie politiķi samazināto nodokļa likmi solīja nemainīt. Pimenovs solīja samazināt arī PVN likmi - „rosinām krietni samazināt PVN likmi, jaungad līdz 20%". Šķēle uzsvēra, ka „PVN samazinātās likmes jautājums nekavējoši jārisina," norādot, ka jāvieš skaidrība sabiedrībā par izskanējušajām varbūtībām šī nodokļa izmaiņās.
Diskutējot par iespējamām izmaiņām UIN, VL - TB/LNNK pārstāvis Lapiņš ieteica piemērot nodokļa atlaides par uzņēmumos reinvestēto peļņu: „zemāks UIN tiem, kas investē uzņēmumu turpmākā attīstībā," Pimenovs solīja „pēc iespējas samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli, atcelt zemes un nekustamā īpašuma nodokli atsevišķām kategorijām, piemēram, fitneszālēm," u.c. Šķēle „Saskaņas centra" ideju neatbalstīja un bilda, ka „UIN ir tuvu izcilam nodoklim Latvijā," kas nebūtu mazināms. Arī Reirs pauda gatavību raudzīties pēc iespējām UIN piemērot atlaides: „saglabājam esošo nodokļu vidi, meklējam, kur piemērot atlaides." Bērziņš pauda uzskatu, ka „uzņēmuma ienākuma nodoklis ir salīdzinoši zems un tāds arī saglabājams; savukārt „„autonodoklis" ir tāda pat muļķība kā Valsts Ieņēmumu dienesta reorganizācija". Mitrofanovs sarunā pauda partijas nostāju, ka „darba devējam obligātas būtu iemaksas darbinieka pensijas fondā."
Politiķi tika iztaujāti arī, kā partijas pēc vēlēšanām gatavojas apkarot „ēnu ekonomiku." Līdztekus jau iepriekš piedāvātajiem un publiski izskanējušiem priekšlikumiem, tika piedāvāti arī pāris jauni un visai radikāli priekšlikumi. Piemēram, PCTVL pārstāvis Mitrofanovs kā vienu no instrumentiem „pelēkās ekonomikas" un korupcijas apkarošanai rosinās „paredzēt atbildību ierēdņiem - ja tiek pieķerti korupcijā, nozīmēt mūža darbā, piemēram, par apkopēju valsts iestādē".
Daloties domās par ekonomikas simulēšanas pasākumiem, finanšu pieejamības nodrošināšanu un banku politiku Latvijā, politiķu redzējums diametrāli atšķīrās. VL-TB/LNNK pārstāvis Lapiņš vēlējās „caur Starptautisko Valūtas fondu piespiest bankas sniegt uzņēmējiem finansējumu," turpretim Šķēle vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka „bankas atnāks pie Finanšu ministrijas daudz ātrāk, nekā šeit varam iedomāties," un norādīja, ka „bankām jāsāk saprast, kā uzvesties Latvijas tirgū." Mitrofanovs bija pārliecināts, ka „tikai uz liberāliem pamatiem uzcelt ekonomiku nevar ... Ir instrumenti, kā piespiest komercbankas dalīties ar peļņu". Reirs vērsa uzmanību uz „nepieciešamību pēc stabilitātes nodokļu politikā, zemu ārējā aizņēmuma procentu, zemu parādzīmju emitēšanas procentu" un to, ka „nokrītot parādzīmju cenām, sāksies kreditēšana".
Bērziņš uzsvēra arī pašu uzņēmēju neapdomīgumu finanšu piesaistē „krīze skaidri parādīja, ka nerīkojamies pietiekami piesardzīgi, turpmāk uzņēmēji izvērtēs - vai un cik aizņemties ... arī no Eiropas Savienības fondiem".
Pimenovs, Lapiņš, Šķēle un Mitrofanovs bija līdzīgās domās par Attīstības bankas nozīmīgumu, precīzu bankas veicamo uzdevumu definēšanu un darbības uzsākšanas nepieciešamību. Šķēle piedāvāja nostiprināt Attīstības bankas ideju kā ļoti svarīgu instrumentu uzņēmējdarbības stimulēšanai - „valsts un pašvaldību dividendes būtu jāieskaita nevis valsts budžetā, bet Attīstības bankā." Attīstības bankas ideju neatbalstīja nedz Bērziņš, sakot, ka „esam pret Attīstības banku, tāda jau vienreiz bijusi Latvijā un pēcāk par kapeikām pārdota," nedz Reirs, paužot bažas par Latvijas Hipotēku un Zemes bankas pārveidi „bankas reorganizācija ... vēl nezinām, kur iet".
Pilnu diskusijas ierakstu iespējams noskatīties šeit!
Nākamā diskusiju cikla saruna „EKSPORTS&KONKURĒTSPĒJA pēc vēlēšanām" noritēs jau otrdien, 7.septembrī, kad uzņēmēji ar politiķiem diskutēs par eksporta un starptautiskās konkurētspējas jautājumiem. 9.septembrī diskusiju ciklu turpinās saruna par Eiropas Savienības fondu tematiku; 14.septembrī par inovāciju un izglītības jautājumiem, savukārt 16.septembrī - enerģētikas politiku. Diskusiju cikls 22.septembrī tiks noslēgts ar sarunu par Latvijas nacionālajām interesēm, strukturālajām reformām un valsts budžeta konsolidāciju, valsts komercdarbību un tiesiskas valsts principiem. 22.septembra diskusijā par valsts attīstību un biznesa lomu tajā politiķu pusē - partiju premjerministru amata kandidāti vai partiju priekšsēdētāji.
Katrā no diskusiju cikla sarunām piedalās ne tikai sešu partiju pārstāvji, bet arī divi uzņēmēji - LTRK izvirzīti eksperti. Diskusiju auditorijā aicināts ikviens uzņēmējs, politiķis, biznesa augstskolas „Turība" un Rīgas Ekonomikas augstskolas biznesa studiju novirzienu pēdējo kursu students un plašsaziņas līdzekļu pārstāvis.
LTRK eksperti, vērtējot un komentējot politiķu atbildes, vadās pēc turpat 5 000 uzņēmēju izstrādātajā „Uzņēmēju plānā 2010" ietvertajiem priekšlikumiem komercdarbības vides uzlabošanai Latvijā.
Jau ziņots, ka LTRK „Uzņēmēju plāns 2010" veidots kā tiešs „Uzņēmēju plāna Latvijas ekonomikas stimulēšanai 2009" turpinājums, ņemot vērā aizvadītajā gadā iegūto pieredzi, izmantoto metodiku un plāna ieviešanā sasniegtos rezultātus - pusi no tajā ietvertajiem aptuveni 3 000 uzņēmēju sniegtajiem priekšlikumiem lēmumpieņēmēji īsteno. LTRK Plānu izstrādā pēc vienotas metodikas, saturu veidojot decentralizēti - iesaistot LTRK biedrus, sadarbības partnerus nevalstiskajā sektorā, valsts un pašvaldību iestādes, ES institūcijas, nozaru ekspertus, uzņēmējus no visiem Latvijas reģioniem. „Uzņēmēju plānā 2010" ietvertas gan uzņēmēju izvirzītās īstermiņa, gan vidēja termiņa prioritātes, skaidri definēti izmantojamie resursi, priekšlikumu ieviešanas termiņi, kā arī sasniedzamie rezultāti un ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.