Foto: DELFI
Sešām vadošajām politiskajām partijām, kuru pārstāvji otrdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Biznesa augstskolas "Turība" un portāla Delfi DELFI.TV rīkotā uzņēmēju – politiķu diskusiju cikla "BIZNESS pēc vēlēšanām. KĀDS?" otrajā sarunā par eksporta un starptautiskās konkurētspējas jautājumiem izvērsti iepazīstināja ar partiju nākotnes redzējumiem, ir ne tikai atšķirīgi, bet pat diametrāli pretēji viedokļi par to, kā Ārlietu ministrijai, Latvijas vēstniecībām ārvalstīs un Latvijas Investīciju un attīstības (LIAA) aģentūrai būtu jāsadarbojas eksportējošo uzņēmēju atbalstam.

PLL pārstāvis Māris Riekstiņš diskusijā norādīja uz partijas nostāju "palielināt strādājošo skaitu Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs" un nepieciešamību "LIAA eksporta cilvēkus nodot Ārlietu ministrijas pakļautībā," tādejādi nodrošinot vienota dienesta saskaņotu darbību Latvijas eksportētāju atbalstam. Savukārt "Vienotības" pārstāvis Artis Kampars oponēja šim priekšlikumam, uzsverot, ka "Ārlietu ministrijai ar eksportu nav jānodarbojas. Jāveic izmaksu efektivizācija, LIAA un Ārlietu ministrijai jāsēž vienā mājā".

SC pārstāvis Nikita Ņikiforovs pievienojās un aizstāvēja viedokli, ka "nedrīkst nodot LIAA funkcijas Ārlietu ministrijai," un uzsvēra nepieciešamību "koncentrēties uz darba efektivitātes celšanu Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs."

VL-TB/LNNK deputāta kandidāts Janss Zvirgzdgrauds norādīja, ka "LIAA ir ļoti labas iestrādnes, ir jāpalielina tās pārstāvniecību skaits ārvalstīs," un izcēla arī publiskās – privātās partnerības lomu eksporta veicināšanā –"jāveicina publiskā – privātā partnerība starp LIAA un LTRK".

PCTVL deputāta kandidāts Juris Sokolovskis rosināja prēmēt "ārlietu dienestā" strādājošos pēc to darba rezultātiem, jo "vajag atbalstīt aktīvākos, Latvijas pārstāvniecība saņem finansējumu pēc sasniegumiem"; savukārt ZZS pārstāvis Dmitrijs Smirnovs izklāstīja partijas apņemšanos palielināt vēstniecību / LIAA pārstāvniecību skaitu ārvalstīs, norādot, ka "arī arābu valstīs vajag atbalstu Latvijas uzņēmējam".

Nākamā diskusiju cikla "BIZNESS pēc vēlēšanām. KĀDS?" saruna par ES fondiem noritēs jau ceturtdien, 9.septembrī. Uzņēmēji ar politiķiem diskutēs par struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem gan šajā, 2007.-2013.gadu plānošanas periodā, gan jaunajā – 2014.-2021.gadu periodā.

14.septembrī diskusiju ciklu turpinās saruna par inovāciju un izglītības jautājumiem, savukārt 16.septembrī - enerģētikas politiku. Diskusiju cikls 22.septembrī tiks noslēgts ar sarunu par Latvijas nacionālajām interesēm, strukturālajām reformām un valsts budžeta konsolidāciju, valsts komercdarbību un tiesiskas valsts principiem. 22.septembra diskusijā par valsts attīstību un biznesa lomu tajā politiķu pusē - partiju premjerministru amata kandidāti vai partiju priekšsēdētāji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!