Raidījums ziņo, ka izmaiņas tapušas lielo budžeta grozījumu laikā un pieņemtas reizē ar amatpersonu vienotās atlīdzības likumu. Aizsardzības ministrija notikušās izmaiņas saista ar pāris gadu senajiem skandāliem par milzu invaliditātes kompensāciju saņemšanu un atsevišķos gadījumos pat izkrāpšanu. Reizē ar to mainīta visa kompensāciju sistēma.
Tāpēc šobrīd aktīvā dienesta karavīri ir vienīgā amatpersonu kategorija, kurai nav noteikts, ka bojāejas gadījumā tuviniekam izmaksā 50 000 latu. Šāda norma joprojām attiecas uz ugunsdzēsējiem, policistiem un rezerves karavīriem.
Raidījums norāda, ka likuma izstrādes laikā faktiskais starpnieks starp ministriju un Saeimu jeb parlamentārais sekretārs bija deputāts Kārlis Šadurskis (V), kurš nu brīnās par pašu pieņemtā likuma jēgu. "Samazinājumam šeit nevajadzēja būt," raidījumam norādīja deputāts, atzīstot, ka pats gan aplēses "ar kaukulatoru un ekseļa tabulām nepārbaudīju, jo paļāvos uz ierēdņu godaprātu".
Tomēr, kā skaidro "De Facto", realitāte ir cita. Iepriekš kritušā tuviniekiem izmaksāja kompensāciju 120 mēnešalgu apmērā, un tā varēja būt arī lielāka par 50 tūkstošiem, bet nekad mazāka. Savukārt ar grozījumiem ir noteikts, ka pabalsta apjoms ir 120 minimālās mēnešalgas, bet ne vairāk kā 50 000 latu. Turklāt pēc pēdējā algu samazinājuma armijā 120 mēnešalgu summa var pat krietni atpalikt no 50 tūkstošiem latu, un tie karavīri, kuriem algas ir mazākas par 416 latiem mēnesī, nevar cerēt, ka nelaimes gadījumā viņu tuviniekus atbalstīs tāpat kā policistiem, ugunsdzēsējiem un rezervistiem.
Raidījums norāda, ka, spriežot pēc Bruņoto spēku algu saraksta, ir karavīri, kuru atalgojums šobrīd svārstās starp diviem un trim simtiem latu.
"Mēs labprāt pārietu uz tādu sistēmu, kur tas būtu garantēts, bet no otras puses mums jāsaprot, ka šī ar mēnešalgu sasaistītā sistēma, ir visā valstī noteikta, izņemot iekšlietu sistēmu. Un mēs pašlaik par šo nesen spriedām, un mums nav gala secinājumi - vai ir vērts no tās atteikties un izveidot vienotu fiksētu sistēmu," skaidro Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Ministrijas ierēdnis cer tuvāko mēnešu laikā atrast risinājumu, lai kompensācijas rēķinātu pēc vienotiem principiem. Viņš arī uzsver, ka tā ir atbalsta sistēma apgādnieka zaudēšanas gadījumā, tādēļ juridiski pareizāk būtu turēties pie aprēķina pēc konkrētu mēnešalgu skaita.