Bordāns meklēs veidus, kā reformēt NEPLP un atlaist padomes vadību
Foto: LETA

Tieslietu ministrs un Ministru prezidenta biedrs Jānis Bordāns (JKP) meklēs veidus, kā reformēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un atlaist tās vadītāju Daci Ķezberi.

Bordāns kopā ar juridisko jautājumu pārzinātājiem un atbildīgajām institūcijām meklēšot veidus, kā izstrādāt tiesisku un likumīgi pamatotu veidu no amata atstādināt NEPLP vadītāju un reformēt pašu padomi, ar mērķi padarīt to efektīvāku sabiedrisko mediju un Latvijas mediju vides kopumā stiprināšanai, liecina ministra teiktais preses konferencē pēc sanāksmes par Latvijas informatīvās telpas drošību.

Sanāksmē piedalījušies gan Tieslietu ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvji, gan Latvijas drošības dienestu – Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs – vadītāji Normunds Mežviets un Jānis Maizītis, kā arī mediju pārstāvji un pētnieki.

Bordāns klātesošos informēja, ka sapulces noslēgumā visi tās dalībnieki atzinuši, ka viens no lielākajiem trūkumiem jautājumā, kas attiecas uz Latvijas informatīvās telpas drošību, ir neefektīva institucionālā struktūra, kas ir atbildīga par Latvijas medijiem. Proti, NEPLP neefektīvā darbība, kas gadiem traucējusi sabiedriskajiem un arī komercmedijiem attīstīties Latvijas informatīvās telpas un drošības virzienā, paskaidroja tieslietu ministrs.

Viņš norādīja, ka savā ziņā par to atbildīgi esot arī politiķi, kuri ļāvuši izveidoties šai institūcijai, kāda tā ir.

Ministrs pauda pārliecību, ka esošā situācija jāmaina. Tikšanās dalībnieki atzinuši, ka nepieciešama platforma, kur pastāvīgi runāt par informatīvās telpas drošības jautājumiem. Viņi piekrituši, ka TM pārraudzībā varētu izveidot konsultatīvo padomi informatīvās telpas drošības un mediju jautājumos. Ministrs solīja, ka ministrija nekavējoties ķersies klāt šādas platformas izveidei, ņemot vērā arī situāciju sabiedriskajos medijos un Latvijas informatīvajā telpā. Ministra vērtējumā tā uzskatāma par paaugstinātas bīstamības situāciju.

Bordāns norādīja, ka patlaban varētu teikt, ka aizsardzības jomā, novājinot sabiedrisko mediju, tostarp ar nepietiekamu finansējumu, atstāts "lielākais iespējamais caurums".

"Problēma ir ne tikai un ne tik daudz konkurējošo valstu televīziju izplatība Latvijas mediju telpā, bet tas, cik daudz mēs nespēcinām savu informatīvo telpu," noteica Bordāns, atgādinot, piemēram, par Latvijas Televīzijas palikšanu bez vadības, kā arī atsaucot atmiņā neseno notikumu ar Kremļa propagandas kanāla "RT" teletiltu no LTV Ziņu dienesta studijas. Bordāns to nosauca nevis par nejaušību, bet gan par likumsakarību. "Mana personiskā pārliecība, ka atbildība ir tieši NEPLP vadītājai," noteica ministrs, piebilstot, ka viņš rosinās izstrādāt tiesisku un likumīgi pamatotu lēmumu par to, kā ir atstādināma NEPLP vadītāja un risinās jautājumu, kā nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu darbu un vadību.

No Bordāna teiktā izriet, uz LTV valdes locekļu amata konkursu nav pieteikušies labākie mediju nozares profesionāļi, jo viņi sapratuši, ka nebūs atbalsta no institucionālās vadības neatkarīgi vadīt šo mediju. Par to liecinājusi iepriekšējā pieredze un veids, kā organizēts konkurss uz LTV vadības amatiem, izvēlēti kritēriji, kā arī komunikācija. Līdz ar to profesionāļiem nav bijusi motivācija konkursā piedalīties. "Šie apstākļi liek man rīkoties atbildīgi un savu pilnvaru ietvaros piedāvāt risinājumus," paskaidroja tieslietu ministrs.

Kā risinājumu Bordāns saredz iespēju ne tikai atlaist NEPLP vadītāju, bet arī reformēt pašu institūciju tā, lai nodrošinātu Latvijas situācijai efektīvāku institucionālo atbalstu, likvidēt politisko kontroli, tā vietā radot strukturālu ietvaru kā stiprināt sabiedrisko mediju un mediju vidi kopumā.

Vaicāts, vai runa ir tikai par NEPLP vadītāju, Bordāns paskaidroja, ka, viņaprāt, rīcība nevar būt atstāta bez sekām. "Jebkurai nekompetentai rīcība jāseko reakcijai – vai nu tas ir sods, nomaiņa vai jebkāda cita personālvadība. Ir iespējas, tiesiskas iespējas rīkoties, lai mainītu personālvadību. Jūs minējāt citus NEPLP locekļus, es domāju, ka jāņem vērā apstāklis, ka rīcībai jābūt tiesiskai, arī pārbūvējot un rīkojoties. Ir jārūpējas, lai neradītu absolūtu haosu un tukšu vietu kādā institucionālā formā. Tiks domāts ne tikai par sausām juridiskām iespējām, bet arī par efektīvu un atbildīgu rīcību, kā izvērtēt citus padomes locekļus. Tas nenozīmē, ka attiecībā uz viņiem nesekos nekāds izvērtējums, lēmums vai rīcība," paskaidroja Bordāns.

Bordāns atzina, ka patlaban runa gan ir konkrēti par padomes vadību. Viņš paskaidroja, ka tiks dots uzdevums juridiskajiem dienestiem izstrādāt tiesisko kārtību, kā varētu notikt vadītājas atstādināšana vai atsaukšana. Ministrs pauda, ka jāpārstrādā tiesiskās normas un struktūra. Ministra ieskatā šobrīd spilgti iezīmējas NEPLP vadības rīcība gan kontekstā ar nekorekto un prettiesisko rīcību attiecībā uz LTV vadības jautājumiem, kā arī tā izpaužas "attieksmes demonstrēšanā".

Jaunā konservatīvā partija (JKP) tikusies ar trīs NEPLP padomes locekļiem, kuriem uzdeva jautājumus par mediju vidi un drošības jautājumiem, bet no NEPLP saņemta attieksme, ka viss ir kārtībā, bet pēc tikšanās palikušas "atskaņas", ka nekas nemainīsies un politiķi viņiem vienkārši "piesienas".

Trešdienas pēcpusdienā NEPLP sociālajā tīklā "Twitter" izplatīja paziņojumu, kurā nosoda tieslietu ministra Bordāna un JKP "centienus iejaukties neatkarīgas iestādes darbā, tai skaitā vēlmi steigā mainīt likumus, lai iegūtu kontroli NEPLP, izmainot padomes sastāvu".

"Nav pieļaujams, ka profesionāla kritika pāraug par politisku izrēķināšanos," rakstīts padomes paziņojumā.

Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja "Olainfarm" mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu. Savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.

Pēcāk par LTV valdes priekšsēdētāju ieceltais Giels nolēma atteikties no sava amata.No amata atteicās arī Juhņēviča.

Tāpat ziņots, ka prokuratūra pēc Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iesnieguma ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram sākusi pārbaudi. Žurnālistu asociācija lūdza reaģēt uz iespējamiem pārkāpumiem Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) konkursā.

Iesniegumā LŽA atgādināja, ka 28. martā NEPLP noslēdza konkursu uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu vakancēm, par valdes priekšsēdētāju izraugoties Eināru Gielu. LŽA norādīja, ka tai radušās pamatotas aizdomas, ka NEPLP locekļi nolaidīgi pildījuši pienākumus, nepārliecinoties par pretendenta kvalifikāciju, vai ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli, apzināti izvēloties kandidātu, kurš neatbilst likuma prasībām.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jānis Bordāns Jānis Maizītis Kultūras ministrija Latvijas Televīzija NEPLP RT (Kremļa medijs) Satversmes aizsardzības birojs Tieslietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form