Foto: LETA

No Nacionālās apvienības izslēgtais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kuru apvienība grib arī atsaukt no valdības, nezina patiesus savas "padzīšanas" iemeslus, taču uzsver, ka sadarbība ar biedrību "Demokrātiskie patrioti" nav īstais iemesls. Taču, viņaprāt, viņa vadītā ministrija varētu būt aizskārusi svarīgas ekonomiskas intereses.

Svētdien vakarā intervijā TV3 raidījumam "Nekā personīga" Bordāns klāstīja, ka viņš ir cilvēks, kas gatavs sadarbībai, un biedrība nākusi klajā ar aicinājumu kopīgi strādāt nacionālo interešu labā, taču tas nav patiesais iemesls.

"Kas ir patiesi, iemesli man ir jāmin, man tikai skaidrs no politiskā viedokļa, ka nenotiek slepeni darījumi, Tieslietu ministrija aizskāra principiāli svarīgas ekonomiskas intereses," sacīja Bordāns.

Viņš norādīja, ka ministrijā šobrīd "uz galda" ir jautājums par cietumu būvniecību, un ir jāizšķiras, "kādu ceļu iet", ir jautājums par Rīgas apgabaltiesa priekšsēdētāja izvēli, arī maksātnespēju administratoru regulējums. Viņš arī norādīja, ka pie "cilvēkiem nāk ar dažādiem piedāvājumiem", bet pie viņa kā ministra "neviens nenāk ar piedāvājumiem un mājieniem", jo viņš ir principiāls.  

Bordāns arī stāstīja, ka Lietuvas banka ļoti tipiskā viedā zaudēs divus miljonus latu, nesaņemot aizdotā kredīta atmaksu, iespējamās krāpnieciskās shēmas dēļ. Viņš lūdzis Tieslietu ministriju izpētīt situāciju un lemt, vai nepieciešamas rosināt lietu pret Liepājas tiesas tiesnesi Intu Pūci, kas skatīja ar šo gadījumu saistīto maksātnespējas lietu. Lietuvas pārstāvji stāstījuši, ka šajā laikā cilvēki viņiem par lielu naudu piedāvājuši "sakārtot jautājumus Latvijā", stāstīja Bordāns. Viņš materiālus nodeva ģenerālprokuratūrai, un pēc tam "saņēma bažīgus jautājumus", vai ar lietā neieinteresētas personas, kas saistītas ar NA vai atbalstītājiem. Bordāns neprecizēja, kas uzdeva šos jautājumus, un arī nevēlējās nosaukt "saistīto personu" uzvārdus.

Nacionālās apvienības līderis Roberts Zīle raidījumam uzsvēra, ka Bordāna padzīšanas iemesls ir jaunas partijas veidošana. "Man tas ir sāpīgi, taču man ir pieredze politikā, un cik ir sarežģīts brīdis, kad partijai blakus top jauna organizācija - politiska partija ar mērķi novājināt otru. Teikt, ka NA ir izveidota ar mērķi, lai būtu atbalsts maksātnespējas administratoriem ir vienkārši nenopietni," sacīja Zīle.  

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš raidījumam uzsvēra, ka lēmums par Bordāna izslēgšanu nav spiediens no maksātnespējas administratoriem.  

VL-TB/LNNK vērsusies pie premjera un informējusi par plāniem atbilstoši koalīcijas līgumam atsaukt tieslietu ministru Jāni Bordānu. Nacionālās apvienības partija "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) 1.novembra valdes sēdē pieņēmusi lēmumu izslēgt Bordānu no partijas.

VL-TB/LNNK lēmumam atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata varētu būt gaidāmi būtiski šķēršļi.

Ministrs var zaudēt amatu, ja viņš pats iesniedz demisijas rakstu. Tāpat ministra demisiju var pieprasīt Ministru prezidents vai arī desmit Saeimas deputāti, parakstot rosinājumu parlamenta sēdē izskatīt jautājumu par neuzticības izteikšanu ministram.

Nacionālai apvienībai prasot atsaukt Bordānu, viņam pašam būtu jāpiekrīt to darīt vai arī Dombrovskim būtu formāli jāpieprasa viņa demisija. Tomēr pagaidām no publiski paustajiem komentāriem un arī kuluāru sarunām var secināt, ka Bordāns pagaidām neplāno iesniegt demisijas rakstu. Arī vairāki "Vienotības" politiķi pozitīvi vērtē tieslietu ministra darbu, līdz ar to premjers tuvākajā laikā varētu arī nepieprasīt Bordāna demisiju.

Kaut arī publiski izskanējis, ka šāds VL-TB/LNNK lēmums saistīts ar Bordāna pieteiktajām izmaiņām maksātnespējas procesu norisē, kuluāros arī izskan viedoklis, ka ministrs paziņojis par plānotājām reformām, lai viņa atsaukšana izskatītos pēc izrēķināšanās. Par iecerēm veikt izmaiņas maksātnespējas procesa jomā Bordāns izvēlējies paziņot pirmdien preses konferencē, jo par savu iespējamo atsaukšanu viņš ticis brīdināts jau pirms nedēļas, tādējādi lūdzot izdarīt izvēli saistībā ar darbību politiskajos spēkos.

TB/LNNK valde uzskata, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK. Ar Bordānu vairāku mēnešu garumā risinājušās sarunas par viņa turpmāko politisko darbību. Nacionālās apvienības pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka Bordāna atrašanās biedrībā "Demokrātiskie patrioti", kas paziņojusi par jaunas partijas veidošanu, nav normāla situācija.

Neoficiālā informācija liecina, ka par tieslietu ministra kandidātu varētu būt VL-TB/LNNK Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētāja Baiba Broka. Viņa gan šo informāciju noliedza, norādot, ka "nekāda runa par amatiem nav notikusi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!