Bordāns prasa MKD sagatavot ziņojumu par ELT tiesneses Pulles-Čižovas iepriekšējo darbību
Foto: LETA

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir uzdevis Maksātnespējas kontroles dienestam (MKD) sagatavot ziņojumu par Ekonomisko lietu tiesas (ELT) tiesneses Pulles-Čižovas iepriekšējo darbību maksātnespējas administratores amatā, lai šo ziņojumu pēc tam iesniegtu Tieslietu padomes izveidotajai ELT tiesneša amata kandidātu atlases komisijai, pavēstīja ministra pārstāvis Andris Vitenburgs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tas esot nepieciešams, lai novērstu iespējamas šaubas par amatpersonas rīcības tiesiskumu sakarā ar publiski izskanējušo informāciju par Pulles-Čižovas iepriekšējo darbību maksātnespējas administratores amatā.

MKD tā kompetences robežās izvērtēs minēto informāciju un faktus un sagatavos ziņojumu, kas turpmākai rīcībai tiks iesniegts tiesneša amata kandidātu atlases komisijai, kura veica ELT tiesnešu atlases procesu, kā arī Tieslietu padomes priekšsēdētājam, kurš piedalās komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām, lai komisija varētu izvērtēt, vai šāda veida informācija komisijai bija pieejama kandidātu atlases brīdī.

Vienlaikus Tieslietu ministrija sūtīs informācijas pieprasījumu Finanšu izlūkošanas dienestam un Valsts policijai.

Ministrs norādīja, ka šai informācijai ir jābūt sagatavotai līdz 29. martam, lai tiesneši varētu sniegt svinīgo zvērestu.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pirms vairākiem gadiem ziņojumā policijai paudis aizdomas, ka toreizējā maksātnespējas administratore, tagad ekonomisko lietu tiesnese Pulle-Čižova sadarbojusies ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniekiem, un policija par šo ziņojumu izmeklēšanu nav veikusi.

Tiesnese kategoriski noraida paustos apgalvojumus par viņas saistību ar PVN krāpšanas shēmu, kad viņa veica maksātnespējas procesa administratores pienākumus.

Tiesnese apgalvo, ka, būdama maksātnespējas procesa administratore, viņa rūpīgi izvērtēja visus kreditoru pieteiktos prasījumus. Daļu no tiem administratore neatzinusi, jo to pamatā bijuši fiktīvi darījumi, kurus noslēdzis SIA "Kazakov" parādnieka pārstāvis Dairis Rītiņš. Administratores prasības par apstrīdēto darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem par pamatotām atzinusi tiesa. Arī daļu prasījumu administratore atzinusi un lēmumus par pamatotiem atzinusi tiesa.

Tiesnese uzsvēra, ka uzņēmuma maksātnespējas procesā viņa bija pieņēmusi lēmumus gan par prasījumu neatzīšanu, gan par prasījumu atzīšanu. "Neatzinu tos prasījumus, kuri tika pamatoti ar fiktīviem darījumiem. Šos darījumus apstrīdēju arī tiesā un šie darījumi tika atzīti par spēkā neesošiem. Savukārt atzinu to kreditoru prasījumus, kuri veica samaksu par precēm, bet kuriem prece netika piegādāta. Mani lēmumi tika pārsūdzēti tiesā, taču sūdzības tika noraidītas kā nepamatotas," apgalvo tiesnese.

Viņa uzsver, ka tiesa secināja, ka konkrētajā situācijā viņa bija pieņēmusi pamatotus lēmumus par kreditoru prasījumu atzīšanu, jo darījumi tiek apstiprināti ar bankas konta izrakstu. "Apstrīdēju parādnieka pārstāvja Rītiņa noslēgtos fiktīvos darījumus, kā arī vērsos tiesā pret šo personu saistībā ar "Kazakov" grāmatvedības dokumentu nenodošanu un zaudējumu nodarīšanu "Kazakov" kreditoriem. Nedz policija, nedz prokuratūra, kā arī citas iestādes neapšaubīja manas darbības likumību. Manu darbu maksātnespējas procesa administratora amatā vairākkārt pārbaudīja Maksātnespējas kontroles dienests, kuram ik ceturksni sniedzu informāciju par "Kazakov" procesa norisi. Visa procesa laikā neviens pārkāpums manā darbībā netika konstatēts," sacīja tiesnese.

Pulle-Čižova administratora pienākumus "Kazakov" maksātnespējas procesā pildīja no 2017. gada februāra līdz 2021. gada februārim, kad viņa tika atbrīvota no administratora amata saistībā ar iecelšanu ELT tiesneses amatā.

Jaunā tiesa darbu sāks 31. martā. Tiesas kompetencē būs izskatīt lietas par koruptīviem noziegumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt ELT kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā Saeima noteica pērn, pieņemot attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomisko lietu tiesa Jānis Bordāns Maksātnespēja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form